6533b823fe1ef96bd127f9e1

RESEARCH PRODUCT

Ķīmisko elementu izmaiņas pēc apmežošanās ar parasto egli (PICEA ABIES(L.)KARST) bijušajās lauksaimniecības zemēs

Malvīne Soste

subject

organisko vielu akumulācijaĢeogrāfijaizskalošanāsdebespusespaskābināšanāsegles zonas

description

Pamestas un aizaugošas lauksaimniecības zemes ir mūsdienu Latvijas ainavas būtiska sastāvdaļa. Latvijā šī tendence parādījās pēc 1989.gada, kad notika pāreja no centralizētas jeb plānveida ekonomikas uz tirgus. Sociālekonomiskās un politiskās pārmaiņas negatīvi ietekmēja lauksaimniecību, padarot to par ekonomiski neizdevīgu nozari, tāpēc cilvēki pameta lauku teritorijas, lai pārceltos uz dzīvi pilsētās. Bakalaura darba ietvaros ir veikts pētījums par augsnes ķīmisko īpašību izmaiņām, kuras notikušas saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošanos teritorijās, kur augsnes cilmiezi veido glacigēnie morēnas nogulumi. Apmežošanās procesa ietekme uz augsnes īpašībām ir aktuāla tēma Latvijā un Eiropā saistībā ar ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu. Bakalaura darbā izvirzītais mērķis ir noskaidrot parastās egles (Picea abies (L.) Karst.) ietekmi uz augsnes fizikālo un ķīmisko īpašību izmaiņām smilts un mālsmilts augsnēs pēc apmežošanās uz glacigēnajiem morēnas nogulumiem. Pētījuma rezultāti parāda, ka 14 -15 gadu laikā pēc apmežošanās ar parasto egli, mālsmilts un smilts augsnēs apmaiņas bāzu katjoni (Ca2+, Mg2+, K+), kā arī kopējais ogleklis un kopējais slāpeklis samazinās dziļākajā augsnes slānī (11 – 20 cm), bet virsējā augsnes slānī (0-10 cm) to koncentrācija ir augstāka. Pretēja sakarība pētījumā konstatēta apmaiņas metāliem (Fe2+ un Al3+), kuru koncentrācija dziļākajā minerālajā augsnes slānī ir lielāka, nekā virsējā. Konstatēta, pozitīva sakarība starp augsnes pH vērtību un apmaiņas bāzu katjoniem, bet negatīva sakarība ar Fe2+ un Al3+ koncentrāciju, kas liecina par podzolēšanās procesa norisi. Zem egļu zonām konstatēts, ka palielinās kopējā oglekļa (%) un kopējā slāpekļa (%) saturs augsnē. Analizējot iegūtos rezultātus atbilstoši debespusēm var secināt, ka viennozīmīgas sakarības netika konstatētas. Atslēgas vārdi: egles zonas, debespuses, izskalošanās, organisko vielu akumulācija, paskābināšanās, galveno komponentu analīze.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/35524