6533b823fe1ef96bd127fa0d

RESEARCH PRODUCT

Traumas simptomi augsta riska profesiju pārstāvjiem

subject

description

Pētījuma mērķis bija salīdzināt Latvijas karavīru, kuri ir dienējuši Starptautiskajās operācijās, ugunsdzēsēju un policistu pašu novērtētos traumas simptomus, noskaidrot sakarības starp dažādiem traumatiskās pieredzes aspektiem un traumas simptomiem katras grupas ietvaros, salīdzināt iedzīvotāju, policistu un ugunsdzēsēju priekšstatus par psiholoģisko traumatismu augsta riska profesijās, kā arī noskaidrot, kas ir pašu uztvertie palīdzošie faktori ugunsdzēsēju un policistu vidū. Pētījumā piedalījās 50 karavīri, vecumā no 24 līdz 49 gadiem (M=32,4, SD=5,5), 65 ugunsdzēsēji vecumā no 19 līdz 58 gadiem (M=36,1, SD=9,6), 85 policisti vecumā no 20 līdz 59 gadiem (M=33, SD=9), visi vīrieši. Sabiedrības viedokļa noskaidrošanai tika iesaistīti 663 iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem līdz 79 gadiem (M=27,82, SD=8,91), no kuriem 138 bija vīrieši un 525 bija sievietes. Instrumentārijs: Traumas simptomu aptauja (Trauma Symptom Inventory, TSI, Briere, 1995). Rezultāti liecināja, ka ugunsdzēsējiem ir būtiski augstāki depresijas un disociāciju rādītāji, salīdzinot ar policistiem un karavīriem. Tie ugunsdzēsēji, kuri bija pieredzējuši kolēģa nāvi un apdraudējumu dzīvībai, un tie policisti, kuri bija pieredzējuši sveša cilvēka nāvi, uzrādīja augstākus rādītājus dažādās traumas simptomu skalās. Gan iedzīvotāji, gan policisti un ugunsdzēsēji par psiholoģiski traumatiskāko uzskata karavīru profesiju. Ugunsdzēsēji un policisti kā svarīgākos palīdzošos faktorus minēja ģimenes atbalstu, kolektīvu un savu vēlmi palīdzēt.