6533b824fe1ef96bd1280478
RESEARCH PRODUCT
Krieviski runājošo minoritāšu politiskā pašapziņa Latvijā un Igaunijā pēc 1991. gada
Inga Sergeicevasubject
Baltijas jūras reģiona studijasdescription
Maģistra darba nosaukums ir “Krieviski runājošo minoritāšu politiskā pašapziņa Latvijā un Igaunijā pēc 1991. gada”. Darba mērķis ir izpētīt, kā krieviski runājošās minoritāres iesaistās politiskajos procesos Latvijā un Igaunijā, kā arī identificēt galvenās atšķirības starp krieviski runājošo minoritāšu politisko pašapziņu Latvijā un Igaunijā un to, kas ir mainījies kopš 1991. gada. Galvenie uzdevumi ir noteikt būtiskākos faktorus, kas nosaka krieviski runājošo minoritāšu politisko pašapziņu, analizēt, tā saucamo, „krievu” partiju attīstību abās valstīs, kā arī krieviski runājošo minoritāšu politisko aktivitāti un iesaistīšanos. Darba nobeigumā tiek secināts, ka politiskās partijas, kas pārstāv krievvalodīgo intereses Igaunijā, ir daudz vājākas un nepopulārākas, kā šādas politiskās partijas Latvijā. Galvenie faktori, kas ietekmē krieviski runājošo minoritāšu politisko pašapziņu Latvijā un Igaunijā, ir valsts valodas prasmes un pilsonība. Tie minoritāšu pārstāvji, kas ir integrējušies, ir politiski aktīvāki.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2011-01-01 |