6533b824fe1ef96bd1281898

RESEARCH PRODUCT

K. G. Junga VII runas mirušajiem

subject

description

‘’Septiņas Runas Mirušajiem’’ ir Karla Gustava Junga - šveiciešu psihoanalītiķa, analītiskās psiholoģijas skolas dibinātāja darbs, kas sarakstīts 1916. gadā. Sākotnēji izplatīts nelielos eksemplāros. ‘’Septiņas runas Mirušajiem’’ sarakstīts ar Junga attīstītās metodes ‘’aktīvās izstēles’’ palīdzību, lietojot gnosticisma un psiholoģijas leksiku. Šis darbs parāda Karla Gustava Junga dzīves pavērsiena punktu sākumu – eskperimentus ar sevi, konfrontējot sevi ar bezapziņu. Šis darbs ir tulkojums (no angļu valodas uz latviešu) ar ievadu par ‘’Septiņām Runām Mirušajiem.’’ Darba tēze: Karla Gustava Junga ‘’Septiņas Runas Mirušajiem’’ iezīmē Junga attieksmes maiņu pret bezapziņu, Jungs maina attieksmi pret tās klātbūtni apziņā, no negatīva vērtējuma pārejot uz pozitīvu Uzstādot šādu tēzi ‘’Septiņas Runas Mirušaiem’’ tiek skatītas K. G. Junga darbu ietvaros kā arī šī konkrētā darba komentāri, tiek pētīta šī darba jēga, sasaiste ar psiholoģiju, K. G. Junga kolektīvās bezapziņas un arhetipu idejas iedīgļi. Šī darba mērķis nav pierādīt vai apgāzt viņa’’aktīvās iztēles’’ ceļā gūto vīziju objektivitāti, esamību vai neesamību. ‘’Septiņas Runas Mirušajiem’’ nav plaši pētīts darbs, tomēr ņemot vērā tā sasaisti ar K. G. Junga ideju izcelsmi, ir nepieciešams interpretēt šo darbu, lai skaidrāk varētu izprast analītiskās psiholoģijas dibinātāja Junga idejas un uzskatus. Darba gaitā tiek noskaidrots, ka ‘’Septiņi Runas Mirušajiem’’ ir atskaites punkts Junga darbos attieksmes maiņai pret bezapziņu, balstoties gan uz pētīto darbu, gan uz viņa akadēmiskajiem traktātiem.