6533b825fe1ef96bd1282230

RESEARCH PRODUCT

Enerģētiskā metabolisma adaptācija akūtai normobāriskai hipoksijai miera un slodzes apstākļos

subject

description

Pētījuma mērķis bija noskaidrot akūtas mērenas hipoksijas ietekmi uz organisma enerģētisko metabolismu miera un fiziskas slodzes apstākļos. Pētījumā piedalījās 21 respondents (9 vīrieši un 12 sievietes). Vecums 21,1 ± 0,9, ĶMI 22,52 ± 2,04 kg/m2. Laboratorijas apstākļos tika veikts trīspakāpju veloergometriskas slodzes tests normoksijā un hipoksijā (pO2=15%). Akūtā hipoksijā pieaug vielmaiņas intensitāte, skābekļa patēriņš, ogļhidrātu un tauku oksidācija, bet samazinās gāzu maiņas koeficients (RER). Hipoksijas apstākļos pie visām slodzes intensitātēm augstāka ir vielmaiņas intensitāte, ogļhidrātu oksidācija un skābekļa patēriņš, bet samazinās tauku oksidācija, salīdzinājumā ar normoksiju. Iegūtie rezultāti norāda uz akūtas hipoksijas izraisītu vielmaiņas intensitātes, ogļhidrātu un tauku oksidācijas palielināšanos miera apstākļos; būtiskāka enerģijas ieguve ir no lipīdu metabolisma, uz ko norāda RER. Akūta hipoksija pie visām slodzes intensitātēm izraisa būtisku ogļhidrātu oksidācijas palielināšanos enerģijas ieguvei, nekāpinot tauku oksidāciju zemas un vidējas intensitātes slodzēs, bet augstas intensitātes slodzē organisms enerģiju iegūst, metabolizējot ogļhidrātus. Glikozes pulss norāda uz hipoksijas regulatorās ietekmes mazināšanos augstas intensitātes slodzē. Akūtai hipoksijai ir regulējoša ietekme uz vielmaiņas intensitāti un enerģētisko substrātu proporciju miera un fiziskas slodzes apstākļos. Atslēgas vārdi: netiešā kalorimetrija, substrātu oksidācija, glikozes pulss, akūta normobāriska hipoksija.