6533b825fe1ef96bd1282288

RESEARCH PRODUCT

Svešo sugu apauguma analīze uz dažādiem cieto substrātu veidiem Liepājas ostā

subject

description

Baltijas jūra ir viena no jaunākajām jūrām pasaulē un viena no planētas lielākajām iesāļa ūdens jūrām. Baltijas jūrā sālsūdens ieplūst no Atlantijas okeāna, savukārt saldūdens ieplūst no upēm, kas ir četras reizes lielākas, kā pati Baltijas jūra. Sugu daudzveidība ir samērā maza, kas skaidrojams ar ūdens sāļumu, jo sugas, kuras migrē nespēj izdzīvot pie šādiem apstākļiem - vai nu sugai ūdens ir par sāļu (sugas, kuras ceļo no saldūdens baseiniem), vai arī sāls koncentrācija ir par zemu (okeāna sugas). Jau gadsimtiem ilgi kuģi ar balasta ūdeņiem introducē svešās sugas jaunos, netipiskos areālos, kur tās adoptējas - Baltijas jūra nav izņēmums. Līdz ar jūras transportu uzlabošanu svešās sugas balasta ūdeņos spēj izdzīvot labāk, jo kuģi mūsdienās ir daudz ātrāki, proti, svešo sugu uz jauno biotopu aizgādā daudz īsākā laikā. Liela daļa svešo sugu jaunajai dzīvotnei nodara ekoloģiskus un ekonomiskus zaudējumus. Viens no piemēriem ir apauguma veidošanās uz cietā substrāta. Jūras apaugumi ir jēdziens, kas ietver sevī plašu organismu spektru, kas ir piestiprinājušies dažādām jūras ūdeņu iegremdētām virsmām. Pētījuma teritorijā – Liepājas ostā konstatētas 21 suga. 9 ir apauguma sugas (1.tabula), un no tām 4 ir svešās sugas Baltijas jūrā, piemēram, jūras zīle Amphibalanus improvisus, hidrozoji Cordylophora caspia u.c. Veicot divu dispersijas analīzi, tā uzrāda, ka ne dziļums, ne plāksnīšu veids nav būtisks apaugumu sugām. Maģistra darbs izstrādāts Latvijas Hidroekoloģijas Institūtā un LU Bioloģijas fakultātes Hidrobioloģijas katedrā 2015. gada pavasara semestrī.