6533b826fe1ef96bd1283721

RESEARCH PRODUCT

Vairogdziedzera un vēdera dobuma orgānu ultrasonoskopijas datu apkopojums reimatisko slimību pacientiem, kas lieto bioloģiskos slimību modificējošos antireimatiskos līdzekļus

subject

description

Mūsdienās reimatisko slimību ārstēšanā aizvien biežāk tiek pielietoti bioloģiskie slimību modificējošie medikamenti. Bažas par jau tā paaugstināto onkoloģisko slimību risku reimatisko slimību pacientiem liek aizdomāties par to, vai bioloģiskiem medikamentiem ir ietekme uz šo risku un vai terapija ietekmē izmaiņas vairogdziedzerī un vēdera dobuma orgānos, ko var izvērtēt ar ultrasonoskopijas metodi. Darba mērķis: Apkopot un izvērtēt ultrasonoskopijas datus vairogdziedzerim un vēdera dobuma orgāniem pacientiem, kas saņem bioloģiskos slimību modificējošos anti– reimatiskos līdzekļus Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, lai konstatētu biežāk sastopamās izmaiņas un noteiktu to nozīmi reimatiskās slimības norisē. Metode: Pacientu dati apkopoti no P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā Reimatoloģijas centra poliklīnikas daļas ambulatorajām kartēm. Pētījumā iekļauti reimatisko slimību pacienti, kas lieto bioloģiskos slimību modificējos anti-reimatiskos medikamentus un pēdējā gada laikā ir veikuši plānveida ultrasonogrāfijas izmeklējumu vairogdziedzerim un vēdera dobuma orgāniem P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Datu statistiskā apstrāde veikta ar IBM SPSS Statistics 22.0 programmu. Rezultāti: Pētījumā iekļauti 202 pacienti, no tiem 61,4% (n=124) bija sievietes un 38,6% (n=78) bija vīrieši. Pacientu vidējais vecums (Me) bija 51 gads (IQR=37,75-58,00). Vidējais (Me) slimības ilgums 8 gadi (IQR=5,00-13,00). Visvairāk pētāmā pacientu grupā bija ar reimatoīdā artrīta diagnozi (34,2%). Ankilozējošais spondilīts – 28,7%, psoriātisks artrīts – 25,2%, juvenils idiopātisks artrīts – 11,9%. Biežākā ultrasonogrāfijas atradne vēdera dobuma orgāniem bija aknu steatoze (30,2%), tālāk sekoja nieru cistas (5,0%) un žultsakmeņi (5,0%), aknu cistas (4,0%), hroniskas nieru parenhīmas izmaiņas (3,0%), abdomināla limfadenopātija (2,5%) un aknu hemangioma (2,5%). Vairogdziedzera biežākās patoloģiskās USG atradnes bija TIRADS 3 (28,7%), tālāk sekoja hronisks tireoidīts (14,4%), TIRADS 2 (11,9%) un vienam pacientam konstatēts TIRADS 4. Mūsu pētījumā tika konstatēta asociācija starp PsA un aknu steatozi (p=0,020; OR=2,17), PsA un žultsakmeņiem (p=0,024), kā arī AS un aknu steatozi (p=0,027; OR=2,27). Konstatēta arī asociācija starp PsA un TIRADS 3 (p=0,023; OR=2,15). Kā arī konstatēta korelācija starp pacientu vecumu un vidējo DAS28 slimības aktivitātes indeksu. Secinājumi: Pētījuma rezultāti parāda, ka vairāk kā pusei pacientu ir konstatētas patoloģiskas atradnes vairogdziedzera un/vai vēdera dobuma orgānu USG izmeklējumā. 4 Lielākajai daļai pacientu konstatētas labdabīgas ultrasonoskopijas atradnes. Vēderdobuma orgānu USG aknu steatoze ir visbiežākā atradne, vairogdziedzera USG – TIRADS 3. Nozīmīgas atradnes vēdera dobuma ultrasonogrāfijā bija abdomināla limfadenopātija (n=5), vairogdziedzera izmeklējumā – TIRADS 4 (n=1), kas nosaka nepieciešamību veikt tālākus izmeklējumus, lai apstiprinātu vai noliegtu šo izmaiņu labdabīgo dabu.