6533b827fe1ef96bd12855ed

RESEARCH PRODUCT

Pašcieņas saistība ar trauksmi un psiholoģiskām aizsardzības mehānismiem smēķējošām un nesmēķējošām sievietēm.

subject

description

Maģistra darba mērķis bija noskaidrot, kādas atšķirības pašcieņā, trauksmē un psiholoģiskās aizsardzības mehānismos pastāv sieviešu smēķētāju un nesmēķētāju grupā, kā arī izpētīt, kādi mainīgie labāk prognozē pašcieņu un smēķēšanu sievietēm. Pētījumā piedalījās 100 sievietes no 20 līdz 45 gadiem, kas tika sadalītas divās grupās. Pirmajā (smēķētāju) grupā (M=28,06, SD=5,46) nokļuva sievietes, kas smēķē regulāri vismaz vienu cigareti dienā, otrajā (nesmēķētāju) grupā (M=27,82, SD=5,27) nokļuva sievietes, kuras norādīja, ka dienā izsmēķē 0 cigaretes un nekad nav smēķējušas. Respondentes tika pielīdzinātas iespēju robežās pēc vecuma un izglītības līmeņa. Pētījumā tika izmantotas trīs aptaujas – Pašcieņas (Self-Esteem) mērīšanai tika izmantota Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg Self-Esteem Scale), Rosenberg, 1965; adaptācija latviešu valodā, Miltuze, 1996.g; Psiholoģiskās aizsardzības mehānismu noteikšanas aptauja (Plutchik’s Life Style Index; LSI) (Plutchik, 1980). Aptauju Latvijā latviešu valodā adaptējusi Ginta Radionova, 2010; Trauksmes stāvokļa-iezīmes pašnovērtējuma anketa (Spilberger, (1983., State-Trait Anxiety Inventory; STAI). Aptauju Latvijā krievu un latviešu valodā adaptējusi Daina Škuškovnika, 2004. Pētījuma rezultāti parādīja, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp smēķētāju un nesmēķētāju grupu trauksmes stāvokli. Smēķētāju grupa demonstrēja augstākus rādītājus situatīvajā trauksmē. Situatīvā trauksme vislabāk prognozē smēķēšanu sievietēm. Savukārt, atbildot uz trešo pētījuma jautājumu, tika atklāts, ka trauksme vislabāk negatīvi prognozē pašcieņu.