6533b827fe1ef96bd1285f69
RESEARCH PRODUCT
Metaforas problēma D. Deividsona, M. Bleka un Dž. Lekofa darbos
Edijs ŠAuerssubject
Filozofijadescription
Metaforas problēma filosofijā pēdējos gados ir kļuvusi arvien populārāka, radot arvien jaunus pētījumus gan analītiskās filosofijas ietvaros, gan ārpus tās. Līdz ar to metaforas tematikai veltīto darbu skaits pārsniedz jau vairāk nekā četrus tūkstošos. Taču bakalaura darbā esmu pievērsies metaforas problēmai triju analītiskās filosofijas pārstāvju – Maksa Bleka, Donalda Deividsona un Džordža Lekofa darbos. (Tiesa gan, šeit ir nepieciešams precizējums – pie klasiskās analītiskās filosofijas tradīcijas pieder tikai pirmie divi no pieminētajiem domātājiem – Bleks un Deividsons, savukārt Lekofs jau ir cita mūsdienās arvien populārāk kļūstošā strāvojuma – kognitīvās zinātnes un tās apakšnozares – kognitīvās semantikas – galvenais pārstāvis). Minētie trīs autori analītiskās filosofijas pieejā metaforai ieņem īpašu lomu – viņu atziņas par metaforu ir guvušas visplašāko rezonansi analītiskajā tradīcijā un arī pāri tās robežām. Bakalaura darbā esmu centies parādīt, ka katrs no viņiem pārstāv noteiktu attīstības posmu analītiskās filosofijas tradīcijas pieejā metaforai, tādējādi ļaujot gūt jau vispārīgāku ieskatu metaforas tēmas attīstībā analītiskās filosofijas tradīcijā. Bakalaura darba mērķis ir salīdzināt šo trīs autoru galvenās atziņas un argumentus par metaforu, norādot uz katra autora oriģinalitāti pieejā metaforai analītiskās filosofijas ietvaros. Pētnieciskā darba izpēte ir veltīta, pirmkārt, katra autora galvenajam darbam par metaforu, tajā paustajām atziņām un argumentiem. Tie būtu: Maksa Bleka darbam “Modeļi un metaforas”, īpaši – rakstam “Metafora”, Donalda Deividsona darbam “Pētījumi par patiesību un interpretāciju”, jo īpaši rakstam “Ko metafora nozīmē?”, un Džordža Lekofa rakstam “Metaforas mūsdienu teorija”. Otrkārt, esmu centies iezīmēt, kādu lomu minētie darbi ieņēmuši katra autora kopējo darbu un atziņu lokā. Treškārt, esmu mēģinājis arī norādīt uz kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm – pamatnostādnēm, galvenajiem argumentiem metaforas izpratnē. Izraudzītā bakalaura tēma “Metaforas problēma M.Bleka, D.Deividsona un Dž.Lekofa darbos”, ietverot metaforas aplūkojumu analītiskās filosofijas tradīcijā, kā arī minēto trīs autoru domu salīdzinājums, Latvijā ir mazaplūkota tēma, turklāt tāda domātāja kā Maksa Bleka domas evolūcijai ir maz veltītu darbu filosofijas ietvaros kopumā. Līdz ar to darba novitāte izpaužas ne tikai Latvijā maz analizētās tēmas izklāstā, bet arī jau plašākā mērogā, piedāvājot ieskatu metaforas problēmas attīstībā analītiskajā filosofijā. Tā pirmajā nodaļā tiek uzrādītas iespējamajās distinkcijas metaforas problēmas aplūkojumā. Otrajā nodaļā tiek sniegts ieskats Maksa Bleka galvenajos filosofiskajos uzskatos un metaforas analīzē, aplūkojot metaforas salīdzinošo, substitutīvo un interaktīvo traktējumus – to pamatnostādnes un galvenos argumentus Bleka izpratnē. Trešā nodaļa attiecīgi ir veltīta Donalda Deividsona ieguldījumam metaforas problemātikas risināšanā un ietver viņa argumentus un secinājumus par valodas iedabu un no tā izrietošajām atziņām par metaforu. Iztirzājuma daļas noslēguma nodaļā tiek analizētas Džordža Lekofa kā kognitīvā semantiķa atziņas un argumentiem par metaforas izpratni mūsdienās.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2006-01-01 |