6533b827fe1ef96bd12869a1

RESEARCH PRODUCT

Hartinga strupastes, Microtus hartingi (Arvicolinae, Sumeriomys apakšģints) komunālās vairošanās ietekme uz mātīšu reproduktīvajām sekmēm

subject

description

Lai pārbaudītu hipotēzi, ka dažādas sociālās sistēmas un uzvedība ir saistīta ar vidi, ko suga apdzīvo, izmanto salīdzinošo metodi, kas pēta taksonomiski tuvu radnieciskas sugas, kurām atšķiras dzīves vide. Darba mērķis ir apskatīt atšķirības divu Microtus hartingi pasugu vairošanās stratēģijās saistībā ar pasugas veidošanos fragmentētā areālā. Darbā, lai novērtētu tēviņu rūpju intensitāti par saviem mazuļiem un mātīšu reproduktīvās sekmes monogāmās grupās un poligīnās grupās ar svešām vai radnieciskām mātītēm, tika izmantotas divas Microtus hartingi pasugas – Microtus hartingi hartingi un Microtus hartingi lydius. Eksperimenti tika veikti laboratorijas apstākļos. Lai novērtētu vairošanās sekmīgumu, tika izveidotas 70 grupas ar tēviņu un mātīti, 70 grupas ar tēviņu un divām savstarpēji radnieciskām mātītēm un 22 grupas ar tēviņu un divām savstarpēji svešām mātītēm. Rūpju intensitātes noteikšanai kopā tika izmantoti 64 tēviņi – 32 M. h. hartingi un 32 M. h. lydius . Rezultāti parāda, ka M. h. lydius daudz sekmīgāk vairojas monogāmajās grupās, tiem nav tieksmes veidot komunālās grupas, turklāt tēviņa rūpju intensitāte ir augsta, kas ir raksturīgi monogāmām sugām. Turpretī M. h. hartingi veiksmīgi vairojas gan monogāmās, gan poligīnās grupās; ir tieksme veidot komunālās grupas. Tēviņu rūpju intensitāte ir zemāka nekā M. h. lydius. M. h. hartingi tieksme veidot komunālās grupas saistāma ar pasugas veidošanos un pastāvēšanu fragmentētā areālā.