6533b828fe1ef96bd1287de8

RESEARCH PRODUCT

Vairogdziedzera papillāro vēžu sastopamība "P.Stradiņa KUS" un klīnisko gadījumu analīze no 2010.-2015. gadam

Līga Jurševica

subject

vēzisPapillārsapjomsMedicīnavairogdziedzeraoperācijas

description

Pēc onkoloģijas reģistra datiem, pierādījām, ka Latvijā ir papillāra vēža incidences pieaugums un analizējām kā tas ietekmē operācijas apjomu P. Stradiņa KUS atlasītajiem 250 pacientiem no 2010.–2015. gadam. Mēs noteicām faktorus, kas varētu ietekmēt operācijas apjomu. Statistiski ticami operācijas apjomu ietekmē audzēja izmērs (p=0.031) un FNA papillāram un mikropapillāram vēzim, bet tikai gadījumos, kad veikta totāla tiroīdekotmija (p=0.02). Pierādījām, ka 50% audzēja izmērs ir 1.1–4 cm un totāla tiroīdektomija dominē visās audzēja izmēra grupās. Mikropapillāram vēzim totāla tiroīdektomija visbiežāk tika veikta šūnu atipijas dēļ, bet papillāram - malignas citoloģijas atbildes dēļ. Vecums >45 gadiem nosaka audzēja vēlīnāku stadiju, vīrieša dzimumam ir biežāks recidīva risks, bet TSH līmenis tiks ieviests kā jauns audzēja specifiskais riska izvērtēšanas kritērijs, bet pētījumā nekonstatējām statistisku korelāciju starp šiem riska faktoriem un operācijas apjomu. FNA atbilde ietekmē taktiku, jo pēc tās izvērtē malignitātes risku, bet mēs atklājām statistiski nozīmīgu korelāciju starp FNA un papillāra vairogdziedzera audzēja izmēru (p=0.026), pierādot, ka benignu jeb labdabīgu citoloģijas atbildi visbiežāk diagnosticē audzēja izmērā līdz 0.5 cm, bet malignu PTC izmērā >1.1cm. Pēdējos gados pieaug retrospektīvu pētījumu skaits, kas atzīst parciālu tiroīdekotmiju par pietiekamu, bet P. Stradiņa KUS to veic tikai 12% mikropapillāra vēža gadījumu, turklāt pacientiem, kuriem veikta totāla tiroīdektomija sešas reizes biežāk attīstījās hipokalciēmija (p=0.027).

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/33793