6533b828fe1ef96bd1287e09

RESEARCH PRODUCT

Intermitēta uztura režīma un fizisku vingrinājumu ietekme uz ķermeņa audu kompozīciju sievietēm

subject

description

Inermitētā badošanās pēdējā desmitgadē kļūst arvien populārāka un tiek pielietota kā viena no metodēm ķermeņa svara regulācijā. Ķermeņa svara un tauku masas regulācijas pasākumi gan pasaulē, gan Latvijā kļūst arvien aktuālāki, jo palielinās to cilvēku skaits, kas cieš no pārmērīgas tauku masas uzkrāšanās un ar to saistītām kardio-metabolajām un skeleta saslimšanām. Darba mērķis bija novērtēt, kura no metodēm - uztura režīma korekcija, mērķtiecīgi, regulāri fiziski vingrinājumi vai abu iepriekšējo metožu apvienošana, rada izteiktākas labvēlīgās izmaiņas ķermeņa audu kompozīcijā. Pētījumā piedalījās 25 sievietes vecumā no 35 - 50 gadiem. Viņas veidoja trīs pētījuma grupas, ar atšķirīgu pētījuma gaitas protokolu 6 nedēļu praktiskam pētījumam: 1.grupa - ievēroja intermitētās uztura uzņemšanas modeli „8:16 stundas“, 2. grupa - ievēroja intermitētās badošanas modeli „8:16 stundas“ un pētījuma laikā līdzās tam pildīja mēnernas fiziskas aktivitātes, regulārus, mērķtiecīgus fiziskos vingrinājumus; 3. grupa - pildīja mērenas aktivitātes, regulārus fiziskos vingrinājumus, bet neievēroja intermitētas uztura uzņemšanas režīmu. Izmeklējamo personu iedalījums grupās tika veidots mērķtiecīgi, pielāgojoties pētījuma dalībnieču iespējām, lai pētījuma gaitā būtu iespējas vieglāk pielāgot ikdienas režīmu pētījuma vajadzībām. Visām izmeklējamajām personām tika noteikti ķermeņa apkārtmēri viduklim, gurniem, augšstilbiem, kā arī ar kaliperi tika veikti ādas-tauku kroku mērījumi 3 ķermeņa vietās: augšdelma mugurpusē, virs zarnu kaula, augšstilba priekšpusē. Ar bioelektriskās impedances svariem tika noteikts ķermeņa svars un audu kompozīciju raksturojoši parametri. Darbā tika salīdzinoši analizētas antropometrisko un ķermeņa audu kompozīciju raksturojošo parametru izmaiņas 6 nedēļu pētījuma laikā visās pētījuma dalībnieču grupās. Pētījuma rezultāti rāda, ka intermitēts uztura režīms, kā arī intermitēts uztura režīms kopā ar fiziskām aktivitātēm uzrāda labvēlīgas (kaut arī ne statistiski ticamas) relatīvās tauku masas, kā arī viscerālā tauku līmeņa un viscerālo tauku laukuma izmaiņas, salīdzinot ar fizisko vingrinājumu režīmu bez intermitēta uztura režīma, savukārt, ne vienā no pētījuma grupām nebija novērojamas nozīmīgas skeleta muskuļu masas pārmaiņas. Pētījuma rezultātā var secināt, ka intermitēts uztura režīms, kā arī mērķtiecīgi fiziskie vingrinājumi ir veids, kā saglabāt relatīvi nemainīgu ķermeņa audu kompozīciju, neierobežojot sevi uztura daudzveidībā un daudzumā, ja uzturu uzņem noteiktā diennakts laika periodā.