6533b828fe1ef96bd1287e3f

RESEARCH PRODUCT

Latvijas veselības aprūpes profesionāļu sēras kā rezultāts rūpēm par vēzi slimiem, mirstošiem bērniem

subject

description

Šis pētījums apskata bērnu paliatīvās aprūpes speciālistu Latvijā sēru procesu, kuru izraisa mirstošu bērnu aprūpe. Pētījuma mērķis bija apzināt atbildes uz četriem izvirzītajiem jautājumiem: (1) kā veselības aprūpes profesionāļi apraksta savu motivāciju strādāt ar nopietni slimiem bērniem; (2) ar kādām grūtībām un stresu nākas sastapties veselības aprūpes profesionāļiem, aprūpējot mirstošus bērnus; (3) kā veselības aprūpes profesionāļi apraksta bērna nāves ietekmi uz viņiem; (4) kādi faktori ietekmē veselības aprūpes profesionāļu vēlmi palikt vai atstāt šo darba sfēru? Pētījumā piedalījās astoņi aprūpes sniedzēji, no tiem 2 ārsti, 3 medmāsas, 2 sociālie darbinieki un psihologs. Šajā izpētē tika izmantotas divas metodes, kas palīdzēja ievākt rezultātus. Viena no metodēm bija daļēji strukturēta intervija par četrām galvenajām tēmām –(a) darba motivācija strādāt šajā sfērā; (b) stress un grūtības, ar kurām sastopas darba laikā; (c) bērna nāves ietekme uz veselības aprūpes speciālistiem; (d) apmierinātība ar darbu - faktori, kas nosaka vēlmi turpināt darbu bērnu paliatīvās aprūpes nodaļā vai mainīt darbu, darba aspekti, kas sagādā gandarījumu. Otra metode, kas tika izmantota bija stresu izraisošu situāciju novērtējums, kurā veselības aprūpes profesionāļiem tika piedāvātas 10 ar lielu stresu saistītas situācijas, kuras vajadzēja sarindot pēc izraisītā stresa līmeņa augstuma. Interviju teksta analīze palīdzēja izdalīt vairākas atbilžu kategorijas, kas raksturoja motivāciju strādāt bērnu paliatīvajā aprūpē, grūtības, ar kurām nācās saskarties darbā. Apkopotas sērošanas reakcijas un veidi, kā tiek apspiestas sēras darbā ar mirstošiem bērniem. Konstatēts, ka speciālisti aizietu no šīs darba sfēras, ja nespētu vairs sniegt medicīnisku vai emocionālu atbalstu pacientam un viņa ģimenei emocionālās izdegšanas dēļ. Stresa situāciju novērtējuma analīze, apkopojot aptaujas sniegtos datus, parāda, ka vislielāko stresu izraisa rūpes par bērnu, kas izjūt sāpes vai ciešanas, atbalsta sniegšana vecākiem pirmsnāves periodā un komunikācija ar mirstoša bērna prasīgiem („grūtiem”) vecākiem. Mazāku stresu izraisa rūpes par mirstošu bērnu komas stāvoklī, atbalsta sniegšana vecākiem, kuri sēro par sava bērna nāvi, rūpes par mirstošu bērnu, kurš nav pazīstams un rūpes par mirstošu bērnu, kurš negaidīti mirst. Atslēgas vārdi: sēras, veselības aprūpes speciālists, paliatīvā aprūpe