6533b828fe1ef96bd12888bb
RESEARCH PRODUCT
Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs kā romantisma pārstāvis vācbaltu literatūrā un kā vācu-latviešu dzejnieks dzejoļos “Jauna gada nakts 1825” un “Dziesmiņa vecos Jāņos 1824”
Jūlija Zālītesubject
Vācu filoloģijadescription
Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā daudzvalodniecības jautājums ir atkal kļuvis ļoti aktuāls, tāpēc par bakalaura tēmu ir izvēlēts vācbaltu rakstnieks Ulrihs Kazimirs Bēlendorfs un viņa nepētītie latviešu dzejoļi “Jauna gada nakts 1825”, “Dziesmiņa vecos Jāņos 1824” un viens vācu dzejolis “Zur Neujahrsnacht 1825“. Bakalaura darba mērķis bija izpētīt, kāpēc Bēlendorfs nolēma rakstīt latviešu valodā un vai dzejoļus “Jauna gada nakts 1825” un “Dziesmiņa vecos Jāņos 1824” var pieskaitīt pie vācbaltu literatūras, jo dažādi literatūras teorētiķi šo jēdzienu „vācbaltu literatūra“ definē dažādi. Vēl bija svarīgi uzzināt, vai šie dzejoļi ir radušies nejaušu apstākļu sakritības dēļ vai arī Bēlendorfa izvēle rakstīt latviešu valodā bija mēģinājums pierādīt, ka latviešu valoda ir spējīga radīt īstu poēziju. Darba galveno pamatu veido Bēlendorfa latviešu dzejoļu analīze, kuru izpētes rezultātā tika nonākts pie svarīgiem secinājumiem. Pirmkārt, Bēlendorfa dzejoli “Dziesmiņa vecos Jāņos 1824” ir stipri ietekmējušas latviešu tautas dziesmas. Otrkārt, Bēlendorfs savam dzejolim “Jauna gada nakts 1825” kā paraugu ir ņēmis Neredzīgā Indriķa dzejoli „Jauna gada sveicināšana pirmā janvāra rītā” un visbeidzot, dzejolis “Zur Neujahrsnacht 1825“ ir dzejoļa “Jauna gada nakts 1825” tulkojums. Pēdējā atziņa tad arī paskaidro, kāpēc šī darba pēdējā nodaļa ir veltīta latviešu – vācu litaratūras tulkojumiem.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2008-01-01 |