6533b829fe1ef96bd1289d88

RESEARCH PRODUCT

Uroģenitālās hlamidiozes un gonorejas epidemioloģisko datu analīze Latvijā laika posmā 2008.-2013.g.

subject

description

Joprojām nav skaids kā labāk kontrolēt uroģenitālās hlamidiozes un gonokoku infekcijas transmisiju un novērst šo slimību komplikācijas, jo nepastāv vienotas vispārpieņemtas skrīninga programmas. Uroģenitālās hlamidiozes un gonorejas skrīninga programmas lietderīgums, tai skaitā izmaksu ziņā, ir diskutabls. Taču šo slimību diagnostika joprojām atrodas suboptimālā līmenī, tādēļ tās epidemioloģiskie dati nav visai ticami. Mērķis šīm pētījumam ir noteikt uroģenitālās hlamidiozes un gonokoku infekcijas reģistrēto gadījumu tendences atkarībā no pacientu vecuma, dzimuma un dzīvesvietas, apkopojot šo slimību epidemioloģiskus datus – saslimstību Latvijā laika periodā 2008.-2013. g. Dati pētījumam ar reģistrētiem saslimstības gadījumiem dažādās vecuma grupās Latvijas valsts reģionos tika vākti Slimību profilakses un kontroles centrā. Savukārt, datubāzes par iedzīvotāju sadalījumu vecuma grupās un reģionos tika ņemtas no Centrālas statistikas pārvaldes portāla datubāzēm. Saslimstības rādītāji uz 100 000 iedzīvotājiem tika rēķinātas pēc noteiktas formulas. Datu analīze apstiprināja to, ka vīriešu un sieviešu starpā vecuma grupa ar visaugstākajiem uroģenitālās hlamidiozes un gonokoku infekcijas reģistrētiem saslimstības rādītājiem ir 18-29 gadi. Savukārt, šajā vecuma grupā saslimstība ar uroģenitālo hlamidiozi prevalē sievietēm, bet saslimstība ar gonoreju – vīriešiem. Vislielākā saslimstība ir vērojama Rīgas reģionā. Taču kopumā, uroģenitālās hlamidiozes saslimstības dinamika, tāpat kā citur pasaulē, pieaug, pārsvarā uz sieviešu rēķina, kas ir skaidrojams ar lielāku testēšanu sieviešu starpā un, attiecīgi, asimptomātisku slimības formu diagnosticēšanu; gonorejas saslimstības rādītāji ir diezgan nemainīgi.