6533b829fe1ef96bd1289d99

RESEARCH PRODUCT

Meža cūku (Sus scrofa) līķu loma Āfrikas cūku mēra izplatībā: eksperiments dabā

subject

description

Darba mērķis ir noskaidrot, kādas sugas, cik bieži un daudz dabiskos apstākļos barojas ar meža cūku līķiem. Dzīvniekus fiksēja ar divām Spypoint 8MP Game Camera with Wireless Photo Trans up to 250 Feet un sešām Ltl Acorn 6210 MC automātiskajām dzīvnieku fotokamerām divos parauglaukumos – mežā ar kokiem aizklātā vietā un atklātā vietā meža ielokā. Pētījums veikts sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu Cēsu novada Vaives pagastā. Darbā dati analizēti laika posmā no 2016. gada augusta līdz 2017. gada martam. Pēc fotokameru failu analizēšanas secināja, ka visbiežāk ar meža cūkas līķi barojās šādas sugas: krauklis, žagata, meža cūka un rudā lapsa. Novēroja, ka ar meža cūkas līķi barojās meža cūkas un suņi, kas rada Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatības risku, jo meža cūkas ir slimības nesēji, bet suņi var nonākt tiešā kontaktā ar mājas cūkām. Izvērtējot laikapstākļu ietekmi uz dzīvnieku barošanos ar meža cūkas līķi, secināja, ka tikai sniega segai bija būtiska ietekme – pirmajā parauglaukumā vairāk sugu konstatētas barojoties ar meža cūkas līķi, ja ir redzama sniega sega. Apskatot meža cūkas līķa sadalīšanās ātrumu dabiskos apstākļos, secināja, ka vasarā tas sadalās daudz ātrāk nekā ziemā, taču ĀCM vīruss var ilgi saglabāties pat zemās temperatūrās, līdz ar to arī ziemā ir paaugstināts risks, ka veseli dzīvnieki var nonākt kontaktā ar inficētu līķi. Atslēgvārdi: Āfrikas cūku mēris, meža cūka, Sus scrofa, automātiskās dzīvnieku fotokameras.