6533b829fe1ef96bd128a085

RESEARCH PRODUCT

Доказательства и доказывание в гражданском процессе

subject

description

Civilprocesa teorijā pierādījumu un pierādīšanas jautājums ir viens no pamatinstitūtiem, kurš atrodas patstāvīgā attīstībā. Civiltiesisko strīdu daudzējādība un sabiedrības prasība ātri un kvalitatīvi izskatīt ierosināto civillietu tiesā, rada nepieciešamību attīstīt un pilnveidot civilprocesa pierādīšanas procesu un tā normatīvo regulējumu, kas radītu atbilstošu teorētisko bāzi un pilnveidotu esošo normatīvo regulējumu. Attīstoties dažādām tehnoloģijām un ienākot cilvēku ikdienā, kā arī komerciālajā apritē elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, civilprocess nevar palikt konstants attiecībā uz pierādīšanas līdzekļu izmantošanas regulējumu un pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību. Promocijas darbā ir aplūkotas iespējas pilnveidot pierādīšanas teorijas pamatjautājumus, salīdzinot Latvijas civilprocesuālo regulējumu ar citu valstu civilprocesiem, analizējot procesuālo regulējumu atšķirības un dažādos teorētiskos skatījumus. Civilprocesa principu attīstība izvirza nepieciešamību pārvērtēt sacīkstes principa robežas kontekstā ar citiem pierādīšanas procesā izmantojamajiem civilprocesa principiem un izvērtēt iespēju iegūt tiesām lielākas tiesības ietekmēt pierādīšanas procesa virzību, kā arī pierādījumu iesniegšanas kārtību līdztiesības nodrošināšanas nolūkos starp strīda pusēm. Promocijas darba mērķis ir pilnveidot civilprocesa pierādījumu un pierādīšanas institūta teorētisko bāzi, izstrādāt un sniegt priekšlikumus civilprocesa normu pilnveidošanai un grozīšanai. Darba ietvaros ir salīdzinātas atšķirības starp dažādām civilprocesa doktrīnām, analizēts jautājums par pierādīšanas nastas īpatnībām un pierādīšanas subjekta tiesībām un pienākumiem, kā arī izstrādāti priekšlikumi pilnveidot civilprocesa terminoloģiju atbilstoši civilprocesa attīstības tendencēm. Darba uzdevums ir mazināt formālos šķēršļus civillietu ātrākai izskatīšanai tiesās pētot ārvalstu regulējuma pozitīvos piemērus. Tiesvedības procesā tiesai ir jāiegūst nepieciešamās patiesās ziņas un informācija par lietā nozīmīgiem apstākļiem ar civilprocesa likumā nostiprināto pierādīšanas līdzekļu starpniecību, taču pierādīšanas procesa gaitā ir nepieciešams izvērtēt lietā iesniegto materiālu atbilstību pierādījuma statusam. Tādējādi darbā ir sniegti kritēriji pierādījumu atzīšanai un izvērtēšanai, kā arī analizēts jautājums par puses atbrīvošanu no pierādīšanas pienākuma, vispārzināmiem faktiem, prezumpcijām un sekām kādas iestājas, ja pierādīšanas procesā civiltiesiskā strīda puse izvēlās pasīvu rīcību. Promocijas darba rezultāti ir prezentēti autores publikācijās un zinātniskajās konferencēs.