6533b82afe1ef96bd128bbbe

RESEARCH PRODUCT

Politiskās komunikācijas lomas analīze Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

subject

description

Šis pētījums sniedz secinājumus, kas ir balstīti uz politiskās komunikācijas argumentācijas analīzi, par to, kā pašreizējā analītiskā pieeja politiskajā zinātnē var tikt pārveidota attiecībā uz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu analīzi. Šis darbs koncentrējas uz politiskās komunikācijas raksturu EP vēlēšanu laikā Zviedrijā 2014.gadā, lai izpētītu to, vai politiskā komunikācija bija vairāk svarīga ES vai nacionālā līmeņa jautājumiem. Šī darba sākumpunkts ir mūsdienu kritika par otrās šķiras vēlēšanu teoriju un tās analītisko modeli, kuru 1980.gadā attīstīja pētnieki Reifs un Šmits. Saskaņā ar Reifu un Šmitu EP vēlēšanas tiek uzskatītas par otrās šķiras svarīguma vēlēšanu procesu un, kur politiskā komunikācija ir ļoti balstīta uz politisko komunikāciju, kas ir būtiska drīzāk nacionālā līmeņa jautājumiem nekā ES līmeņa jautājumiem. Šīs oriģinālās pieejas kritika ir balstīta uz argumentiem, ka ir nepieciešams izprast atsevišķi EP vēlēšanu procesa nosacījumus un neuzskatīt to kā otrā svarīguma vēlēšanu procesu vai kā otrās šķiras nacionālās vēlēšanas. Pēdējais EP vēlēšanu gadījums Zviedrijā sniedz rezultātus, kas daļēji apstiprina sākotnējos pieņēmumus. Pētījums satur analīzi no pieciem galvenajiem politiskajiem jautājumiem saskaņā ar balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kas bija vide un enerģija, darba tirgus, imigrācija un integrācija, ES un starptautiskie jautājumi, kā arī demokrātija un tiesības. Pētījuma rezultāts ir balstīts uz politiskās komunikācijas kvalitatīvās argumentācijas analīzi. Maģistra darba secinājumi ir balstīti uz pētījuma vēlēšanu manifestu rezultātiem ar kopējo rezultātu, kas izteic to, ka politiskā komunikācija bija svarīga ES līmeņa jautājumiem. Pētījums par EP vēlēšanām Zviedrijā un galveno nacionālo politisko partiju politisko komunikāciju vēlēšanu manifestos apstiprina mūsdienu kritiku par Reifa un Šmita teoriju. Politiskās komunikācijas aspekta pievienošana padarītu pašreizējo modeli daudz piemērojamāku nākamajām EP vēlēšanu analīzei. Atslēgas vārdi: politiskā komunikācija, otrās šķiras vēlēšanas, Reifa un Šmita teorija, Eiropas Parlamenta vēlēšanas, ES līmenis, nacionālais līmenis, argumentācija.