6533b82afe1ef96bd128bc77

RESEARCH PRODUCT

Valdību stabilitāte Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas

subject

description

Darba pirmā, teorētiskā daĜa ir atvēlētā valdības stabilitātes jēdziena izskaidrošanai, noskaidrojot un precizējot kā politikas zinātnē tiek definēts un saprasts jēdziens „valdības stabilitāte”, kā arī aplūkojot minētā koncepta saistību ar citiem politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem. Darba otrajā, empīriskajā daĜā atspoguĜota hipotēžu sistemātiska pārbaudīšana balstīta kvantitatīvajās metodēs, par izejas datiem izmantojot publisko informāciju par Saeimas un Ministru kabineta darbu, struktūru un dalībniekiem. Darbā secināts, ka korelācija starp valdību darbības ilgumu un „efektīvā” partiju skaita indeksu novērojama 5., 6. un 8. Saeimas gadījumos, taču ne 7. Saeimā, tādējādi „efektīvais” partiju skaits Latvijas gadījumā nav uzskatāms par to politiskās sistēmas pazīmi, kas Ĝautu izskaidrot atšėirīgos valdību darbības ilgumus. Vidējais valdību darbības ilgums mazākuma valdībām bija mazāks nekā vairākuma valdībām, tomēr divas mazākuma valdības (Birkava un GaiĜa valdības 5. Saeimā) uz pārējo, tai skaitā atsevišėu vairākuma valdību, fona izcēlās ar samērā ilgu darbības laiku. Lielākais vidējais darbības ilgums bija liekā vairākuma koalīcijām, ievērojami apsteidzot minimālās uzvarošās koalīcijas, kuras, jāpiebilst, vidēji darbojās pat īsāku laiku par mazākuma valdībām. SaskaĦā ar iegūtajiem rezultātiem, valdības ar dominējošo spēlētāju sastāvā darbojās gandrīz 2 reizes ilgāk par tām, kurās dominējošais spēlētājs nepiedalījās.