6533b82afe1ef96bd128c684

RESEARCH PRODUCT

Kultūra kā praktiskās politikas sfēra: kultūrpolitikas attīstības tendences Latvijā laika periodā no 1995. līdz 2008. gadam

subject

description

Raugoties no politikas zinātnes perspektīvas, kultūra tiek atzīta par būtiski apstrīdētu jēdzienu, kuru raksturo atšķirīgas saturiskās dimensijas un praktiskā pielietojuma formas. Turklāt kultūras faktori bieži vien izrādās noteicošie, skaidrojot kopienas izvēlētā sociāli ekonomiskās attīstības modeļa panākumus vai tieši pretēji – piedzīvotās neveiksmes. Līdz ar to demokrātiskās valstīs kultūras jautājumu risināšanai publiskās politikas kontekstā tiek pievērsta īpaša uzmanība. Latvija šajā gadījumā nav izņēmums, uz ko norāda gan kultūras nozarē pieņemtie stratēģiskās plānošanas dokumenti, gan kultūras jautājumu aktualitāte politiskās dienas kārtības ietvaros. Taču vēsturiski kultūras nozares pētnieciskajiem jautājumiem Latvijā tikusi pievērsta tikai pastarpināta uzmanība, ko lielā mēra noteicis gan nozares nepietiekamais finansējums, gan arī sabiedrības un politiskās elites izpratnes trūkums par kultūras stratēģisko nozīmību. Līdz ar to pētījums „Kultūra kā praktiskās politikas sfēra: kultūrpolitikas attīstības tendences Latvijā laika periodā no 1995. līdz 2008. gadam” ir izstrādāts par aktuālu un novatorisku tēmu. Veiktā pētījuma ietvaros aplūkotas atšķirīgas kultūras jēdziena saturiskās dimensijas, īpašu uzmanību pievēršot kultūras faktoru ietekmei uz kopienas politisko un sociāli ekonomisko attīstību; skaidrotas kultūras un politikas sfēras savstarpējās mijiedarbības attiecības demokrātiskās valstīs realizētās kultūrpolitikas ietvaros, kā arī izvērtēts valsts institūciju līdzdalības racionālais pamatojums kultūras jautājumu risināšanā. Savukārt darba empīriskajā daļā īpaša uzmanība veltīta Latvijas kultūrpolitikas attīstības tendenču raksturojumam laika periodā no 1995. līdz 2008. gadam, iezīmējot galvenos nozares dienas kārtības jautājumus, kā arī analizējot izvēlētos risinājuma modeļus Latvijā. Apkopojot pētījuma izstrādes gaitā iegūtos rezultātus, var secināt, ka Latvijas gadījumā kultūrpolitikā pastāv vairākas būtiskas neatbilstības starp normatīvajiem uzstādījumiem un praksē realizēto kultūrpolitiku. Veiktā stratēģisko plānošanas dokumentu analīze un ekspertu intervijas ļauj secināt, ka galvenās neatbilstību sfēras ir saistītas ar valsts līdzdalības pamatojumu kultūras nozares jautājumu risināšanā, privāto un nevalstisko iniciatīvu attīstību kultūras politikā, kā arī pretrunīgo izpratni par kultūras ekonomisko atdevi un ietekmi uz tautsaimniecību.