6533b82afe1ef96bd128c695
RESEARCH PRODUCT
Grāvju tīkls Latvijā un tā piemērotība lielam nokrišņu daudzumam
Raitis Normunds Meļņikssubject
Vides zinātneDEMCaurtekaHidroloģiskais modelisGrāvisdescription
Lielākā daļa no Latvijā esošās ilgtermiņa ekspluatācijas infrastruktūras, kurai pieskaitāms arī grāvju tīkls, ir veidota pirms atbilstība klimata pārmaiņu izraisītām izmaiņām iekļauta plānošanas procesā. Tādēļ ir būtiski iegūt precīzus datus par grāvju tīkla stāvokli, lai spētu novērtēt tā piemērotību prognozējamiem apstākļiem un uzlabošanas pasākumu nepieciešamību. Maģistra darba mērķis ir izstrādāt metodi grāvju tīkla un caurteku identificēšanai virszemes noteces modelēšanas vajadzībām Latvijas apstākļos, izmantojot attālās izpētes datus, kā arī veikt grāvju tīkla funkcionalitātes novērtējumu ekstrēmu nokrišņu gadījumos. Pētījuma teritorija sastāv no 11 objektiem visā Latvijā, no kuriem 3 atrodas lauksaimniecības, bet 8 meža zemēs. Tajās veikta virszemes noteces tīkla identificēšana, izmantojot digitālo augstuma modeli, un grāvju tehniskā stāvokļa novērtējums. Grāvju tīklā identificētas caurteku atrašanās vietas, kuras izmantotas, lai koriģētu reljefa modeli, kā arī novērtēta šo metožu efektivitāti. Izmantojot iegūtos rezultātus, veikta hidroloģiskā modelēšana ekstrēmu nokrišņu laikā. Izstrādātā metode ļauj identificēt grāvju tīklu ar precizitāti līdz 96% lauksaimniecības zemēs, bet meža zemēs – 90 līdz 95% atkarībā no grāvju veida. Grāvju tehniskais stāvoklis novērtējams ar precizitāti R2 0,9383 un 0,9462; attiecīgi, grāvju dziļumam un platumam. Pētījumā secināts, ka grāvju tīkls izpētes objektos lauksaimniecības un meža zemēs ekstrēmu nokrišņu laikā vairumā gadījumu netiek pārslogots un esošo grāvju stāvoklis nav limitējošs faktors nokrišņu ūdens novadīšanai. Ir jāturpina pētījumi kļūdu iespēju mazināšanai un caurteku dešifrēšanas metožu pilnveidošanai.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2020-01-01 |