6533b82bfe1ef96bd128d0ad

RESEARCH PRODUCT

Latvijas tēla veidošanas aspektu vērtējums Latvijas masu medijos – „Diena”, „Neatkarīgā Rīta Avīze”, „Latvijas Avīze”, „Dienas Bizness”, „Latvijas Vēstnesis”, „LETA” (2002. - 2007.)

subject

description

Bakalaura darba „Latvijas tēla veidošanas aspektu vērtējums Latvijas masu medijos -„Diena”, „Neatkarīgā Rīta Avīze”, Dienas Bizness”, „Latvijas Vēstnesis”, Latvijas Avīze”, „LETA” (2002.2007.)” autors izvirzījis pētījuma mērķi - teorētiski pamatot un praktiski pierādīt, ka Latvijas valsts politiskās, kultūras un sporta aktivitātes masu mediju atspoguļojumā dod pietiekamu pamatu Latvijas tēla pozitīvam vērtējumam kopumā. Autors darba sākumā ir izvirzījis hipotēzi: Latvijas tēla traktējumu sabiedrības uztverē un arī starptautiskajā vidē vislielākajā mērā veido tieši masu mediji. Bakalaura darbs sastāv no ievada, 5 nodaļām, 8 apakšnodaļām, nobeiguma un secinājumiem. Darba teorētiskajā daļā autors apskata tēla jēdzienu, tipus un tēla veidošanas pamatprincipus, balstoties uz tādiem komunikācijas zinātnes speciālistiem kā Daniels Būrstins, Saimons Anholts, Vollijs Olinss, Filips Kotlers, Dans Nimmo un Roberts Savažs, Timotijs Belss, Reinholds Berglers,, Pīters Doils, Johans Galtungs un Mari Rūžs, Ferns Džonsons, kā arī sabiedrisko attiecību speciālistu un autoritāti Ukrainā un Krievijā G. Počepcovu. Darba turpmākajās nodaļās autors apskata atsevišķus sabiedriski politiskos notikumus (NATO dalībvalstu samits Rīgā, ASV prezidenta Dž.Buša vizīte Rīgā) un kultūras, sporta un izklaides pasākumus (Latvijas kultūras dienas Francijā, Pasaules hokeja čempionāts Rīgā, Eirovīzijas Dziesmu konkurss Rīgā), kuri lielā mērā ir ietekmējuši un veidojuši Latvijas tēlu, akcentējot to atspoguļojumu Latvijas masu medijos. Pētāmā materiāla lielais apjoms nosaka nepieciešamību to ierobežot laikā un telpā, tāpēc autors no visiem masu komunikācijas līdzekļiem un pieejamajiem informatīvajiem materiāliem pētījumā izmanto publikācijas Latvijas nacionālajā presē – laikrakstos „Diena”, „Dienas Bizness”, „Neatkarīgā Rīta Avīze”, „Latvijas Avīze”, „Latvijas Vēstnesis” kā arī nacionālajā ziņu aģentūrā „LETA” - laika ziņā tās ierobežojot no 2002.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim. Autors uzskata, ka 6 gadu periods ir pietiekami ilgs posms ar pietiekamu materiālu daudzumu pētījuma veikšanai, lai gūtu apstiprinājumu vai noraidījumu izvirzītajai hipotēzei. Aplūkojot virkni sabiedriski politisko, kultūras un sporta pasākumu norisi un atspoguļojumu masu medijos, autors secina, ka kopumā visas aktivitātes ir devušas pietiekamu pamatu Latvijas tēla pozitīvam vērtējumam kopumā. Tās negācijas, kas masu medijos un sabiedrībā paustas arī minēto pasākumu ietvaros, vairāk ir ietekmējušas pašas Latvijas sabiedrības iekšējo attieksmi, nostāju pret atklātajiem trūkumiem un atbildīgajām amatpersonām, toties ārpus Latvijas starptautiskajos medijos negatīvās ziņas neizskanēja, dodot pārliecinošu pozitīvu vērtējumu Latvijas sasniegumiem politikā, kultūrā, sportā. Tieši masu mediji ir tā sabiedrības ceturtā vara un galvenais informatīvais kanāls, pa kuru sabiedrība saņem gan gatavu informāciju, gan arī dažkārt jau sagatavotus viedokļus, tādējādi var apgalvot, ka Latvijas tēla traktējumu sabiedrības uztverē un arī starptautiskajā vidē Latvijas sabiedrība lielā mērā veido, izmantojot tieši Latvijas masu medijus, kā tas arī bija minēts autora izvirzītajā hipotēzē darba sākumā.