6533b82bfe1ef96bd128d0e4

RESEARCH PRODUCT

Krūts barošanas biežums, to ietekmējošie faktori un biežākās problēmas zīdaiņiem

subject

description

Darba mērķis. Noskaidrot zīdaiņu ēdināšanas veidu, krūts barošanu ietekmējošus faktorus, kā arī salīdzināt gremošanas traucējumu, alerģiju, respiratoru un zarnu infekciju sastopamības biežumu bērniem ar dabīgu, mākslīgu un jauktu barošanu.Materiāli un metodes. Prospektīvs pētījums veikts no 2018.gada aprīļa līdz 2019.gada aprīlim, aicinot piedalīties aptaujā Latvijā dzīvojošas māmiņas, kurām bija bērni vecumā no sešiem mēnešiem līdz septiņiem gadiem. Anonīma anketa tika publicēta sociālaja vietnē Facebook, kā arī Momlife programmā. Anketa ietvēra 42 jautājumus par mātes un bērna vecumu, kā arī veselības stāvokli, grūtniecības un dzemdību norisi, ēdināšanas veidu, piebarošanas laiku un problēmas, mātes uzskatus un zināšanas par krūts barošanu. Pētījuma dati tika ievadīti Microsoft Office Excel 2010 datorpogrammā un datu analīzei tika izmantota MedCalc programma. Statistikas metodes: aprakstošās statistikas metodes, χ2 tests, T-tests.Rezultāti. Pētījumā piedalījušo māmiņu (n=500) vidējais vecums bija 29,26 gadi (SD ±5,04 gadi, mediāna 29), kur jaunākā māte bija 17 gadus veca, bet vecākā - 49 gadus veca. Vidējais bērna vecums bija 2,22 gadi (SD ±1,56, mediāna – 1,83), tostarp jaunākais bērns bija sešus mēnešus vecs, vecākais - septiņu gadu vecs. Pēc bērna piedzimšanas kopumā ekskluzīvu krūts barošanu saņēma 98,4% (492/500) zīdaiņu: dažas dienas pēc piedzimšanas - 11,6% (58/500), dažas nedēļas – 9,4% (47/500), dažus mēnešus – 16,0% (80/500) un līdz piebarošanai - 61,4% (307/500). Dabīgu barošanu pirmajā dzīves gadā saņēma - 55,8% (279/500) zīdaiņu, mākslīgu - 9,6% (48/500) un jauktu - 34,6% (173/500). Dabīgi ēdinātiem zīdaiņiem salīdzinot ar mākslīgi un jaukti ēdinātiem zīdaiņiem bija nedaudz mazāks respiratoru infekciju biežums (66,3% vs 70,8 vs 73,4%), kā arī zarnu trakta infekciju biežums (5,3% vs 10,4% vs 9,2%) (p=0,3500).Dabīgā barošana bija biežāk, jā bija agrīns mātes un jaudzimušā kontakts, salīdzinot ar tiem bērniem, kam tā nebija (55,7% vs 47,3%, p=0,1864). Dabīgā barošana bija biežāk, ja bija uzsākta agrīna zīdīšana salīdzinot ar tiem bērniem, kam nebija (61,5% vs 41,2%, p=0,0011). Dabīgā barošana samazinājas, ja dzemdību iestādē medicīniskāis personāls piedavājā piebarot bērnu ar maisījumu, salīdzinājumā ar tiem, kuriem nepiedavāja (63,9% vs 40,5%, p<0,0001).Secinājumi. Pētītajā bērnu kopā ekskluzīvu krūts barošanu līdz piebarošanai saņēma 61,4% (n=307) zīdaiņu, turklāt 55,8% (279/500) turpināja dabīgu ēdināšanu līdz viena gada vecumam. Lai gan pētītajā zīdaiņu kopā dabīgi ēdināti bērni retāk slimoja ar respiratorām un zarnu trakta infekcijām, šīs saistība būtu padziļināti jāpēta lielākā pacientu kopā.Tā kā krūts barošanu ļoti ietekmē stundas laikā uzsākta zīdīšana, kā arī maisījuma piedāvājums, būtu jāpievērš papildus uzmanība barošanas un aprūpes veidam dzemdību iestādē.