6533b82bfe1ef96bd128d134

RESEARCH PRODUCT

Demokrātija Krievijā 2000. – 2009., vai hibrīda režīms?

subject

description

Sākoties liberalizācijai pasaulē daudzas valstis sāka pāreju uz demokrātiju, tādā veidā mainot iepriekš pastāvējušo politisko iekārtu. Pēc Padomju Savienības sabrukuma izveidojās jaunas valstis, kā, piemēram, Krievijas Federācija, kas arī sāka pāreju uz demokrātiju. Tomēr arvien biežāk rodas situācijas, kad nevar viennozīmīgi pateikt pie kura politiskā režīma pieder valsts, vai tā ir demokrātija vai autoritārs režīms. Bakalaura darbā ir aplūkota Krievijas Federācija, kurai konstitūcijā ir noteikts, ka tā ir demokrātija, tomēr pēc daudzām pazīmēm tā neatbilst liberālajai demokrātijai, un tai pat laikā nav autoritāra valsts. Darba mērķis ir izanalizēt mūsdienu Krievijas politisko iekārtu un noskaidrot vai šajā valstī pastāv hibrīda režīms. Darba problēmjautājums – vai Krievijas Federācija var tikt pieskaitīta pie kāda no hibrīda režīmiem? Izvirzītā hipotēze skan: Krievijas Federācijas politiskais režīms ir hibrīda režīms, kam piemīt liberālās demokrātijas pazīmes. Darbs sastāv no sešām nodaļām. Pirmajā nodaļā ir sniegts R. Dāla demokrātijas iezīmes, ir aplūkots arī autoritārais režīms un to raksturojošas pazīmes. Īpaša uzmanība pirmajā nodaļā tiek pievērsta tieši hibrīda režīmiem, to raksturojumam, īpašībām un to klasifikācijai. Otrā nodaļa veltīta vēlēšanām Krievijā, tam kādas izmaiņas vēlēšanu norisē ir notikušas pēdējos gados. Trešajā nodaļā ir apskatīts korupcijas pieaugums, kas ietekmē demokrātijas attīstību Krievijā. Ceturtā nodaļa veltīta valdībai un partijām, jo tas ir būtisks aspekts apskatot Krievijas politisko situāciju. Piektajā nodaļā ir runāts par masu mediju neatkarību un organizāciju darbošanos Krievijā, un visbeidzot, pēdējā, sestā nodaļā tiek aplūkota tiesu varas neatkarība no izpildvaras Krievijas Federācijā. Darba izstrādes laikā tika pierādīta izvirzītā hipotēze, jo Krievijā nevar uzskatīt, ka pastāv demokrātisks režīms, bet šajā valstī ir hibrīda režīms, kam piemīt liberālās demokrātijas pazīmes. Kaut arī vēlēšanas Krievijas Federācijā notiek regulāri un tajās piedalās vairākas partijas, tās nevar uzskatīt par brīvām un godīgām, jo notiek manipulēšana ar vēlēšanu rezultātiem. Krievijā kopš 2001. gada ir ievērojami pieaudzis korupcijas apjoms, un pastāv liela korupcija ne tikai privātajā sektorā, bet arī politisko partiju un valsts ierēdņu starpā. Krievijā pēdējo gadu laikā ir veikti daudzi likumu grozījumi, lai apgrūtinātu labējo partiju nonākšanu Valsts domē, tādā veidā notiek opozīcijas ierobežošana. Valstī notiek daudzi ar vārda brīvību un pulcēšanos saistīti pārkāpumi, kas traucē attīstīties demokrātijai valstī. Tiesu vara Krievijā tiek pakļauta izpildvarai un to nevar uzskatīt par neatkarīgu.