6533b82bfe1ef96bd128e51a

RESEARCH PRODUCT

Onihomikožu epidemioloģija Latvijā

subject

description

Darba mērķis un problēmas būtība Darba mērķis ir analizēt onihomikožu epidemioloģiju Latvijā 2013./2014.gadā, noskaidrot tās galvenos izraisītājus, klīniskos un sociālos aspektus, kā arī izstrādāt anketu onihomikožu epidemioloģisko rādītāju apkopošanai un rekomendēt to ieviešanu Latvijas dermatoveneralogu praksēs. Zinātniskās publikācijas vēsta par onihomikožu izplatību, diagnostiku un ārstēšanas metodēm pasaules mērogā, tomēr trūkst epidemioloģisko pētījumu Latvijā, kā arī nav izstrādātas vadlīnijas slimības diagnostikai un ārstēšanai. Materiāli un metodes 2013.gada 27.novembrī Latvijas Dermatovenerologu asociācijas sēdē tika izdalītas un elektroniski izsūtītas 105 anketas, 54 dalībnieki piekrita aizpildīt aptaujas anketas, uz elektroniski izsūtītajām atbildēja 8 speciālisti. Kopā tika analizētas 62 anketas. Anketa sastāv no 10 jautājumiem (skatīt pielikumā). Tika iegūti un analizēti arī dati no Zāļu valsts aģentūras par antimikotisko zāļu patēriņu statistiku 2014. gadā. Rezultāti Sakarā ar to, ka trūkst vienotu vadlīniju, Latvijā praktizējošiem dermatologiem nav vienota uzskata onihomikozes diagnosticēšanā un terapijā. Lielākā daļa (69%) aptaujāto ārstu atzīmē dermatofītus kā onihomikozes biežākos izraisītājus, kas atbilst šā brīža situācijai pasaulē un Latvijā. Tikai 13% ārstu atzīmē, ka terapiju pēc onihomikozes diagnozes uzstādīšanas uzsāk 75-100% pacientu. No tā var secināt, ka joprojām pastāv mīts, ka onihomikoze ir slimība, kuru var neārstēt, tādejādi tā turpina izplatīties. Tikai 48% aptaujāto diagnosticēšanai pielieto “zelta standartu” (klīniska izmeklēšana + tiešā mikroskopija + mikoloģiskais uzsējums). Pēc Valsts zāļu aģentūras datiem pārdotākie pretsēnīšu medikamenti ir bezrecepšu topiskie antimikotiskie preparāti. Secinājumi Latvijā biežākie onihomikozes izraisītāji ir dermatofīti (T.rubrum un T.interdigitale). Ir nepieciešams veikt plašu onihomikožu epidemioloģisko pētījumu Latvijā, kā arī izstrādāt un ieviest vienotas vadlīnijas "Onihomikožu diagnostika un ārstēšana Latvijā". Pēc onihomikozes diagnosticēšanas, ārstēšanu uzsāk tikai 50% pacientu, jo terapija ir dārga un nav valsts apmaksājamo zāļu sarakstā. Tā kā pārdotākie medikamenti ir topiskie bezrecepšu medikamenti, tad varam secināt, ka liela daļa onihomikozes pacientu neārstējas atbilstoši rekomendējamai terapijai, bet lieto topiskos pretsēnīšu medikamentus ar kuriem nav iespējams izārstēt onihomikozi.