6533b82bfe1ef96bd128e571

RESEARCH PRODUCT

Mātes tēla izveides principi 19.-20.gadsimta mijas latviešu prozā

subject

description

Latviešu literatūrā autori mātes tēlu savā daiļradē aktualizējuši visai bieži, tālab ikviens lasītājs, kurš kaut nedaudz ir zinošs par tautas prozas klasiku, varētu nosaukt kaut vienu mātes tēlu, kura būtu izteiksmīga – vai raksturā, vai vismaz personvārdā. 19.gadsimta nogalē latviešu literatūrā sevi pieteica spēcīgi, radoši prozas pārstāvji, kuri pēc Apsīšu Jēkaba parauga par sev tuvāko izvēlējās tieši reālisma virzienu. Šo izcilo meistaru vidū jāmin tādi vārdi kā Rūdolfs Blaumanis, Andrievs Niedra, Jānis Purapuķe un Augusts Saulietis. Katrs ar savu individuālo pieeju, tomēr visi vienlīdz veiksmīgi pratuši attēlot gadsimta aktuālāko situāciju – pāreju un savienošanos esošajai patriarhālajai un topošajai modernajai dzīves uztverei. Bakalaura darbā „Mātes tēla izveides principi 19.-20.gadsimta mijas latviešu prozā” aplūkota reālisma autoru prozas specifika – principi, pēc kādiem autors veido tēlus un to raksturus. Rakstīšanas īpatnības salīdzinātas ar psihologa Karla Gustava Junga izveidoto tēlu arhetipu rašanās teoriju un rakstītajā folklorā fiksēto mātes tēla atveidi. Atslēgas vārdi: mātes tēls, 19.-20.gs. mija, reālisms, folklora, arhetips