6533b82bfe1ef96bd128e5ac

RESEARCH PRODUCT

Klimatisko faktoru ietekme uz melnalkšņa Alnus glutinosa L. radiālo augšanu

subject

description

Melnalkšņu staignāju meži ir Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu sarakstā. Melnalkšņi aug mitrās, barības vielām bagātās un skābās augsnēs. Alkšņu dzimtas koki labvēlīgi ietekmē blakus esošu koku augšanu, pazeminot augsnes pH līmeni, palielinot šķīstošo sāļu koncentrāciju un fiksējot atmosfēras slāpekli. Darba mērķis ir noskaidrot klimatisko faktoru ietekmi uz melnalkšņu radiālo augšanu Latvijas teritorijā. Darbs izstrādāts pētījuma „Mežsaimniecības pielāgošana klimata izmaiņām” ietvaros Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedrā pēc VAS „Latvijas Valsts meži” un LVMI „Silava” pasūtījuma. Gadskārtu paraugi ievākti ar Preslera svārpstu piecos parauglaukumos: Jūrkalnē, Melnsilā, Tukumā, Taurenē un Valkā. Klimatisko faktoru analīzei izmantoti dati no parauglaukumiem tuvākajām meteoroloģiskajām stacijām: Pāvilostas, Kolkas, Rīgas, Zosēniem un Rūjienas. Pētījumā izmantota mēneša vidējā gaisa temperatūra un nokrišņu summa un vidējās gaisa temperatūras un nokrišņu summas pa sezonām. Veikta gadskārtu mērīšana, šķērsdatēšana un hronoloģiju veidošana. Katram parauglaukumam izveidotas hronoloģijas, kuras izmantotas korelācijas analīzei starp klimatiskiem faktoriem un gadskārtu platumiem. Konstatēts, ka nokrišņu daudzums melnalkšņu radiālo augšanu ietekmē visspēcīgāk. Vietās, kur gruntsūdens līmenis ir pazemināts, liels nokrišņu daudzums vasaras mēnešos pozitīvi ietekmē koku augšanu. Novembra nokrišņi palielina barības vielu uzkrāšanas spējas nākamam gadam. Vislielākā gaisa vidējo temperatūru ietekme vērojama ziemā un pavasarī. Siltās temperatūras ziemā nodrošina agrāku veģetācijas sezonas uzsākšanos. Atslēgvārdi: dendroklimatoloģija, Alnus glutinosa, šķērsdatēšana, hronoloģija