6533b82cfe1ef96bd128f93a

RESEARCH PRODUCT

Prasības priekšmeta un pamata grozīšana lietas izskatīšanas laikā.

subject

description

Bakalaura darba tēma ir „Prasības priekšmeta vai pamata grozīšana lietas izskatīšanas laikā”. Minētās tēmas aktualitāti apstiprina atšķirīga prakse šo jautājumu izskatīšanā, tas ir, tiesnešu vidū nepastāv vienota viedokļa attiecībā uz Civilprocesa likuma normu piemērošanu attiecībā par prasītāja tiesībām grozīt prasības priekšmetu vai pamatu un ar to saistītajiem procesuālajiem termiņiem. Bakalaura darba mērķis ir izanalizēt un novērtēt tiesisko regulējumu, kas saistās ar prasītāja tiesībām grozīt prasības priekšmetu vai pamatu, piedāvāt problēmjautājumu iespējamo risinājumu. Darba gaitā autors, izpētot tiesu praksi šajā jautājumā, nonāca pie secinājumiem, ka tiesa atšķirīgi piemēro tiesību normas, kas saistās ar prasītāja tiesībām grozīt prasības priekšmetu vai pamatu, kas raksturojas, kā prasītāja tiesības grozīt prasības priekšmetu vai pamatu pēc lietas izskatīšanas pēc būtības uzsākšanas. Atšķirīgā tiesu prakse veidojas no tā, ka tiesa nevienveidīgi interpretē lietas izskatīšanas atlikšanas sekas, un nākamajā tiesas sēdē sāk skatīt lietu no jauna, kas savukārt dod prasītājam tiesības sniegt prasības priekšmeta vai pamata grozījumus līdz nākamajai tiesas sēdei, neskatoties uz to, ka lietas izskatīšana pēc būtības tika uzsākta iepriekšējā sēdē. Tā, piemēram, viena no problēmām, kas analizēta šajā darbā, ir tiesu prakse attiecībā par tiesas sēžu atlikšanu, ja tiek uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības. Autors darbā ir analizējis vairākus tiesu prakses piemērus, kuros prasītājs sniedz prasības pieteikuma grozījumus pēc lietas izskatīšanas pēc būtības uzsākšanas. Bez tam, Civilprocesa likums nenosaka, ka, atliekot tiesas sēdi, kurā ir uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības, tiesai nākošajā tiesas sēdē jāskata lieta no jauna vai jāturpina no tās vietas, kur tika pārtraukta iepriekšējā tiesas sēdē. Autora ieskatā, šis apstāklis veicina atšķirīgas prakses veidošanos un potenciāli nostāda prasītāju un atbildētāju procesuāli nevienlīdzīgās pozīcijās, kad prasītājs pēc tiesas sēdes atlikšanas, kurā uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības, potenciāli var iesniegt tiesā prasības pieteikuma grozījumus. Autors nonāca pie secinājuma, ka Civilprocesa likuma 74.pantā ir noteiktas pušu procesuālās tiesības, un Civilprocesa likuma 23.nodaļā, kas regulē tiesas sēdes atlikšanu, bet nav noteiktas konkrētas sekas tiesas sēdes atlikšanai attiecībā no tā, vai lietas izskatīšana pēc būtības ir uzsākta. Lai panāktu vienotu tiesību normu interpretāciju un piemērošanu, būtu veicami vairāki grozījumi, kas arī tiek piedāvāti šajā darbā.