6533b82cfe1ef96bd128f96e

RESEARCH PRODUCT

Ķengaragā dzīvojošo jauniešu veselība dzīvesveida paradumi

Larisa Marija Agafonova

subject

Socioloģijafiziskā sagatavotībahealthy lifestyleēšanas paradumiphysical fitnessveselīgs dzīvesveids

description

Bakalaura darbs: “Ķengaragā dzīvojošu jauniešu veselīga dzīvesveida paradumi.” Darbā iekļautas 71 lpp., 26 attēli, 5 tabulas un 2 pielikumi. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kādi ir Ķengaragā dzīvojošo jauniešu veselīga dzīvesveida paradumi. Pētnieciskie jautājumi: kā jaunieši interpretē veselīgu dzīvesveidu? Kādas ir jauniešu veselīga dzīvesveida prakses un aktivitātes? Kādi faktori ietekmē jauniešu veselīga dzīvesveida paradumus? Kā teorētiskā bāze izmantota zinātniskā literatūra, iepriekš veikti pētījumi. Empīriskā bāze dati, kurus iegūs ar anketēšanu un dziļajam intervijām. Darba teorētiskā daļa sastāv no divām nodaļām. Pirmajā nodaļā skaidrots jauniešu un veselīga dzīvesveida jēdziens. Tiek strukturēti četri faktori, kas ietekmē veselīga dzīvesveida izvēli jauniešu vecumposmā (13-25 gadi). Nodaļas ietvaros raksturoti veikto pētījumu dati un analizēta datu pielietojuma iespēja, lai Ķengaraga jauniešos veicinātu veselīga dzīvesveida izpratni. Tāpat raksturotas un analizētas Ķengaraga piedāvātās iespējas, lai jauniešu spētu realizēt veselīga dzīvesveida nepieciešamos nosacījumus. Otrajā nodaļā raksturotas izvēlētās pētījuma metodes, paskaidrota un pamatots anketēšanas veikšanas padziļināto interviju veikšanas mērķis. Darba empīriskās daļas analīze tiek aprakstīta bakalaura darba trešajā nodaļā. Tiek secināts, ka pastāv atšķirīgi uzskati starp jauniešu trim vecuma grupām, kur jaunākā ir 13-16 gadi, vidējā vecuma grupa 17-20 gadi un vecākā grupa 21-25 gadi. Informatīvā materiāla ieguves iespējas Ķengaraga jaunieši vērtē kā augstas. Populārākie informācijas ieguves avoti – interneta vide, reklāmas un izglītības iestādes Ķengaragā. Tāpat rajona piedāvātās iespējas veselīga dzīvesveida realizācijā novērtētas ar vidējo atzīmi vismaz 6.5, atkarībā no dzimuma un vecuma grupas. Tomēr, lai arī pastāv informācijas pieejamību un plašas iespējas, jaunieši tās neizmanto. Fiziskās aktivitātes ir neregulāras, ēšanas paradumu ietekme tiek vērtēta kā zema, kā arī psiholoģisko iekšējo labklājību augstu vērtē tikai vecākās grupas jaunieši.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/40634