6533b82cfe1ef96bd128f99a

RESEARCH PRODUCT

Aneiploīdija, dzimumhromosomu izmaiņas un mejotisko gēnu ekspresija vīriešu ļaundabīgajos audzējos: Iespējamā mejotiskā izcelsme

subject

description

Novērots, ka vairākos vēža tipos DNS sadalījums para-triploīdajā diapazonā (ap 69 hromosomām) ir bieži saistīts ar lielāku ļaundabīgumu, paaugstinātu rezistenci pret ķīmijterapiju un nelabvēlīgu prognozi pacientam. Šobrīd vadošā teorija uzskata, ka triploīdās vēža šūnas veidojas no tetraploīdajām nejaušo anomālo mitožu sērijas rezultātā. Tomēr jaunākie novērojumi liecina, ka triploīdijas rašanās var nebūt pilnīgi nejauša un ka tā varētu būt iesaistīta vēža attīstības svarīgākajās stadijās. Sakarā ar jaunākajiem novērojumiem par to, kādu lomu spēlē vēža cilmes šūnas audzēju pašatjaunošanās procesā, zinātnieki sāka atkārtoti pievērsties 19. gadsimta teorijai, kura uzskata, ka vēža šūnu evolūcijā ir iesaistītas embrionālas īpašības. No tās attīstījās partenoģenētiskā vēža teorija, saskaņā ar kuru vēža attīstībā ir iesaistīts partenoģenēzei līdzīgs process. Tika izvērsta hipotēze, ka triploīdijas izplatība vēža šūnās varētu norādīt uz to, ka noteiktā vēža šūnas dzīves cikla stadijā notika pilna genoma izmaiņas – mejozei līdzīgā procesā tika izolēts haploīdais hromosomu komplekts. Šis haploīdais komplekts pēc tam saplūda ar diploīdo komplektu, kas noveda pie triploīdijas. Lai mēģinātu pierādīt mejozei un partenoģenēzei līdzīgo mehānismu iesaistīšanos vēža attīstības procesā, nepieciešams mērīt mejotisko gēnu ekspresijas līmeņus vēža paraugos, kā arī pētīt vīriešu vēža šūnām raksturīgās dzimumhromosomu skaita izmaiņas. Visbiežāk sastopamās dzimumhromosomu skaita anomālijas ir Y hromosomas zudums un/vai X hromosomas disomija – hromosomu līdzsvara novirze uz X hromosomas pusi. Šī pētījuma hipotēze pieņem, ka šīs aberācijas ir saistītas ar triploīdiju, kas iesaista pilnus vecāku hromosomu komplektus un rodas mejozei un partenoģenēzei līdzīgo procesu rezultātā. Par šo procesu iesaistīšanos vēža attīstībā varētu liecināt ar mejozi un agrīno embrioģenēzi saistīto gēnu paaugstinātā ekspresija vēža šūnās. Pētījuma gaitā 18 sīkšūnu plaušu vēža paraugos, kas tika iegūti no Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, tika izmērīta triju mejotisko un ar agrīno embrioģenēzi saistīto gēnu (Oct4 (precīzāk, šī gēna Oct4A transkripta), Stella un Mos) ekspresija, pielietojot qPCR. Kā pozitīvā kontrole tika izmantots olnīcas audu paraugs, un kā negatīvā kontrole – veselo plaušu audu paraugs. Vēža paraugos tika novērota ievērojāmi paaugstinātā mērķa gēnu ekspresija, salīdzinājumā ar normālo plaušu audu paraugu. Tomēr šos rezultātus var tikai pieņemt par priekšpētījumu, jo to ticamību ievērojāmi ietekmē pacientu kohortas mazais izmērs, kā arī Mos, Oct4 un Stella praimeru trūkumi, ko detektēja pielietojot Sangera sekvenēšanas metodi. Pētījuma otrajā daļā ietilpa 1352 vīriešu ļaundabīgo audzēju, kas tika savākti no Mitelmaņa citoģenētiskās datubāzes, analīze. Kopumā tika savākti 87 seminomu kariotipi, 154 teratomu kariotipi, 42 sīkšūnu plaušu vēža kariotipi, 171 resnās zarnas adenokarcinomas, 110 kuņģa adenokarcinomas, 128 pārejas šūnu karcinomas n