6533b82dfe1ef96bd12917e2

RESEARCH PRODUCT

Statīnu terapijas ietekme uz trimetilamīna N-oksīda koncentrāciju asinīs

subject

description

Ievads. Trimetilamīna N-oksīds (TMAO) ir jauns kardiovaskulārā riska marķieris, kura metabolisms un riska asociācijas mehānismi ir neskaidri. Statīni ir svarīgākie aterosklerozes risku mazinošie līdzekļi, tomēr ne visi t.s. pleiotropie statīnu darbības mehānismi ir skaidri. Nav zināms, vai statīni ietekmē TMAO metabolismu. Pētījuma mērķis. Šī darba galvenais mērķis bija noskaidrot, vai un kā statīnu terapija ietekmē trimetilamīna N-oksīda koncentrāciju asinīs, un vai tā līmenim asins plazmā ir saistība ar statīnu hipolipidemizējošo efektu un citām bioķīmisko rādītāju izmaiņām, kas rodas statīnu terapijas ietekmē. Materiāli un metodes. Šis bija atklāts, prospektīvs, nerandomizēts, viena centra pilotpētījums. No 2015. gada augusta līdz 2016. gada martam skrīninga rezultātā no vairāk nekā 500 kandidātiem tika atlasīti 24 pacienti, kam ārstējošais ārsts atbilstoši klīniskajām vadlīnijām rekomendēja uzsākt statīnu terapiju. Katram pētījuma dalībniekam kopumā tika veiktas četras vizītes – pirms terapijas (V1), nedēļu (V2), mēnesi (V3) un trīs mēnešus (V4) pēc statīnu terapijas uzsākšanas. TMAO līmeni asins plazmā noteica katrā pētījuma vizītē. Preliminārajos pētījuma rezultātos tika analizēts TMAO līmenis 12 pētījuma dalībniekiem V1 un V2 vizītēs un 7 pētījuma dalībniekiem V1, V2 un V3 vizītēs. Aprēķinos tika izmantotas logaritmētas TMAO vērtības. Rezultāti. TMAO mediānais līmenis 12 pētījuma dalībniekiem vienas nedēļas laikā paaugstinājās no 2,47 mikromol/L līdz 2,82 mikromol/L, bet šos rezultātus nevar uzskatīt par statistiski ticamiem (p=0,273). Septiņu pacientu apakšgrupā, kam bija zināmi viena mēneša rezultāti, TMAO līmenis pētījuma sākumā, nedēļu un mēnesi pēc statīnu terapijas uzsākšanas bija attiecīgi 2,46 mikromol/L, 2,86 mikromol/L un 1,54 mikromol/L (p=0,453 V1 pret V2, p=0,453 V2 pret V3, p=0,881 V1 pret V3). Secinājumi. Lai arī neizdevās iegūt statistiski ticamus datus, ka statīni ietekmē TMAO koncentrāciju asins plazmā, tendence norāda, ka TMAO līmenis nedēļu pēc statīnu terapijas uzsākšanas paaugstinās, bet jau mēnesi pēc terapijas uzsākšanas – samazinās. Pētījumā netika atrasta statistiski ticama korelācija starp TMAO līmeņa izmaiņām un statīnu hipolipidemizējošo efektu. Tāpat neizdevās iegūt arī pārliecinošus datus, ka statīnu blaknes (ALAT, kreatīnkināzes, kreatinīna un glikozes līmeņu pieaugums asins plazmā) tieši saistāmas ar TMAO līmeņa izmaiņām. Lai atrastu likumsakarības par to, kā statīni ietekmē TMAO līmeni ilgstošākā laika posmā, pētījumu nepieciešams turpināt, iekļaujot tajā vairāk pacientus.