6533b82dfe1ef96bd12917fb
RESEARCH PRODUCT
Emocionālā intelekta un izdegšanas saistība bankas darbiniekiem
Jūlija Lizbovskasubject
IzdegšanaBankas darbiniekiSpīrmena korelācijaEmocionālais intelektsDarbs ar klientiemPsiholoģijadescription
Šī pētījuma ietvaros tika pētītas kādas Latvijas bankas darbinieku emocionālā intelekta un tā apakšskalu saistība ar izdegšanu. Līdz ar to, pētījuma mērķis bija atbildēt uz pētījuma jautājumiem par to, kādas saistības pastāv starp emocionālā intelekta, tā apakšskalu rādītājiem un izdegšanas dimensijām. Kā arī tika pētīts tas, kādas atšķirības emocionālā intelekta un izdegšanas rezultātos ir darbiniekiem, kas ikdienā strādā un tiem, kas ikdienā nestrādā ar klientiem. Pētījumā piedalījās 105 respondenti, no kuriem 50 darbinieki bija tādi, kas ikdienā strādā ar klientiem (37 siev. un 13 vīr.). Respondentu vecums no 21 līdz 61. Un 55 darbinieki no atbalsta funkcijām (35 siev. un 15 vīr.). Respondent vecums no 21-67. Lai būtu iespējams atbildēt uz pētījuma jautājumiem, respondentiem elektroniskā veidā tika izsūtīts links uz aptauju, kura sastāvēja no emocionālā intelekta aptaujas (The Self-Report Emotional Intelligence Test /SREITT/), Maslakas vispārīgās izdegšanas aptaujas (Maslach Burnout Inventory- General Survey /MBI-GS/), kā arī no sociāldemogrāfiskajiem jautājumiem. Kopumā, analizējot iegūtos rezultātus, tika noskaidrots, ka emocionālajam intelektam kopumā, emociju uztverei un savu emociju vadīšanai ir negatīva korelācija ar tādām izdegšanas dimensijām, kā izsīkums un cinisms, un pozitīva korelācija ar profesionālo efektivitāti. Pētījuma ietvaros sīkāk arī tika iztirzātas atšķirības iegūtajos datos abu grupu ietvaros. Jāņem vērā, ka rezultāti kas, tika igūti attiecībā uz citu cilvēku emociju vadīšanu un emociju izmantošanu, tika iztirzāti tikai informatīvi, jo bija iegūti zemi skalu ticamības rādītāji. Atbildot uz jautājumu par atšķirībām, noskaidrojās, ka nevienā no skalām nav statistiski nozīmīgu atšķirību grupu starpā, izņemot emociju uztveres skalu, kur atbalsta funkcijās strādājošie darbinieki uzrādīja lielākus rezultātus, nekā tie, kas ikdienā strādā ar klientiem, tādējādi, pieņemot, ka darbinieki, kas ikdienā strādā ar klientiem, vairāk distancējas no uztvertajām emocijām, tajās neiedziļinoties, kas atklājas arī iegūtajos rezultātos par emociju uztveres negatīvo korelāciju ar izsīkumu un cinismu. Līdz ar to, darbiniekie, kas ikdienā strādā ar klientiem, ir tendēti savas spējas uztvert emocijas, vērtēt zemāk, nekā atbalsta funkcijās strādājošie. Atslēgas vārdi: emocionālais intelekts, izdegšana, bankas darbinieki.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2019-01-01 |