6533b82dfe1ef96bd1291803

RESEARCH PRODUCT

Juridiskās palīdzības sniegšana administratīvajā procesā tiesā Latvijas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības tiesas praksē

subject

description

Darba mērķis ir izpētīt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas mērķi un nepieciešamību administratīvajā procesā tiesā saskaņā ar Latvijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi. Tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību izriet no tiesībām uz taisnīgu tiesu. No tiesībām uz taisnīgu tiesu ir atkarīga arī pārējo pamattiesību realizācija, tādēļ šīs tiesības uzskatāmas par īpaši nozīmīgām demokrātiskā sabiedrībā. Darba rezultātā autore secina, ka saskaņā ar pašlaik spēkā esošo regulējumu tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību administratīvajā procesā tiesā Latvijā pastāv tikai atsevišķu kategoriju lietās. Latvijas tiesu praksē tiek konsekventi atzīts, ka valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība nav piešķirama lietās, kurās likumdevējs to nav paredzējis. Vienlaikus tiek atzīts, ka ir iespējami arī gadījumi, kad tiesa var lemt par juridiskās palīdzības piešķiršanu, ja konstatētu, ka palīdzības nesniegšana būtu acīmredzami nesamērīga. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi tiesas procesā jānodrošina procesa dalībnieku vienlīdzīgo iespēju princips. Latvijā Administratīvā procesa likums paredz objektīvās izmeklēšanas principu, kas līdzsvaro dalībnieku pozīcijas, taču ne vienmēr tas ir pietiekoši, lai nodrošinātu personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzīst, ka personai ir jānodrošina juridiskā palīdzība gadījumos, kad normatīvajos aktos ir noteikta obligāta pārstāvība vai arī tiesas process uzskatāms par sarežģītu. Turklāt tiesas process ir jāvērtē kopumā, lai noteiktu, vai tas ir bijis taisnīgs. No Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses izriet, ka līdzekļi, ar kādiem valsts izvēlas nodrošināt personas tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp arī pieeju tiesai, ir konkrēto valstu ziņā. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšana nav uzskatāma par vienīgo šādu līdzekli, jo valstis var izvēlēties arī, piemēram, vienkāršot tiesas procesu. Latvijā, nodrošinot juridisko palīdzību administratīvajā procesā tikai atsevišķu kategoriju lietās, likumdevējs atsaucas uz objektīvās izmeklēšanas principu un Administratīvā procesa likuma 18.panta ceturto daļu, taču tiesu prakses tendences liek apšaubīt šo mehānismu efektivitāti, līdz ar to arī atbilstību Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.