6533b82efe1ef96bd1292c4e
RESEARCH PRODUCT
Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra stacionēto šizofrēnijas pacientu uztura paradumu izvērtējums
Lāsma Plociņasubject
UztursCukura diabētsKardiovaskulāras slimībasŠizofrēnijaĶermeņa masas indekssMedicīnadescription
Darba nosaukums: Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra stacionēto šizofrēnijas pacientu uztura paradumu izvērtējums. Darba autors: Lāsma Plociņa, studiju programmas “ Uzturzinātne “ 2.kursa studente. Pētījuma mērķi: Šizofrēnijas pacientu uztura paradumu izvērtēšana un faktorus ar, ko tie ir saistīti. Hipotēze: 1. Pacientiem, kuriem diagnozes ilgums ir ilgāku laiku , uztura paradumi ir sliktāki nekā pacientiem, kuriem diagnoze ir īsāku laika posmu. 2. Pacientiem ar sliktiem uztura paradumiem ir novērojama aptaukošanās. Pētījuma dizains: Kvantitatīvs, Šķērzgriezuma pētījums. Pētījuma dalībnieki: 100 šizofrēnijas pacienti, kas stacionēti “ Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā"(šizofrēniskā spektra traucējumiem pēc SSK- 10, paranoīdā šizofrēnija F20.0). Laika periods kurā tiek izvēlēti pacienti ar šizofrēniju ir fiksēts (viena mēneša ietvaros). Pētniecības instruments – Anketa, kas sastāv no 4 daļām, kas kopā sastāda 24 jautājumus(anketa tika sagatavota un modificēta balstoties uz jau validētu anketu). Rezultātu analīze: No simts aptaujātajiem respondentiem 92 pacientiem ir neveselīgi uztura paradumi un tikai astoņiem ir daļēji veselīgi uztura paradumi. Pielietojot Spīrmena korelācijas testu, tika konstatēts, ka pieaugot diagnozes ilgumam uztura paradumi pasliktinās. Saistība ir ļoti vāja, bet statistiski nozīmīga ( rs= - 0.161, p=0.05). Pielietojot Spīrmena korelācijas testu, tika konstatēts, ka pieaugot ķermeņa masas indeksam, uztura paradumi ir slikti. ( rs= - 0.44, p >0.661). Secinājumi: No aptaujātajiem pacientiem 45 ir liekais svars un 55 ķermeņa masas indekss ir normas robežās ( 18.5kg/m²- 24.9 kg/m²). Pastāv vāja un daļēji cieša korelācija starp uztura paradumiem un ēdienreižu skaitu, ēdienreižu ilgumu, dārzeņu un augļu, zivju, taukvielu un ūdens patēriņu. Būtiska loma šizofrēnijas slimības gaidā ir medikamentozai terapijai, kur nepieciešams regulāra un pareiza lietošana, paralēli sekojot līdzi uzņemtās pārtikas veidam, daudzumam un ķermeņa masas indeksam. Individuāla saruna ar katru pacientu par veselīgu un pareizu uzturu ir svarīgs punkts sekundārai profilaksei. Darba apjoms: Darbs satur 85.lpp, 19lpp- literatūras saraksts, 36lpp- pētījuma daļa, 45- lieratūras avoti, 4.pielikumi, 30 attēli un 7 tabulas
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2020-01-01 |