6533b82efe1ef96bd1292c58

RESEARCH PRODUCT

Kopējo faktoru produktivitāte un to ietekmējošie faktori: Baltija pasaules kontekstā

subject

description

Pētījuma ietvaros tiek pielietota Beijesa modeļu svēršanas (BMA) un Datu aplenkuma analīzes (DEA) metodes. Lai noteiktu katras valsts darbaspēka un kapitāla ražīgumu un izvirzītu priekšlikumus par nepieciešamajām strukturālām reformām lai to paaugstinātu, darbā tika pielietota DEA metode pēc kuras tika aprēķināta kopējā faktoru priduktivitāte (KFP) un KFP devums no efektivitātes un tehnoloģiju izmaiņām izmantojot jaunāko Penn World Table (PWT 8.1) datu bāzi. Beijesa modeļu svēršana tiek izmantota efektivitātes ietekmējošo faktoru noteikšanai, kā potenciālie ietekmējošie faktori tiek izskatīts plašs rādītāju spektrs – Globālās konkurētspējas indekss (GCI), Doing buisness rank (DB) un autora izvēlētie rādītāji. Latvijas kopējās produktivitātes novērtējums ir ļoti līdzīgs ar Baltijas valstīm – 34% no ražošanas robežlīknes rādītāja, lielākā atšķirība parādās izskatot efektivitātes un tehnoloģiskā līmeņa devumu KFP. Latvijas gadījumā efektivitāte ir stipri zemāka nekā valstīs ar līdzīgu izlaides apjomu uz vienu iedzīvotāju, bet kapitāla daudzums uz vienu nodarbināto (Tehnoloģijas līmenis) – lielāks. Ņemot vēra BMA analīzes rezultātus, ekonomikas efektivitāti pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbības uzsākšanas un nekustamā īpašuma reģistrācijas birokrātijas un izmaksu samazināšana, kā arī stabils inflācijas temps un iekšzemes resursu rentes apjoms. Pēc iepriekšminēto rādītāju uzlabošanas Latvijas ekonomika sasniegs augstāku izlaidi uz vienu iedzīvotāju nekā Igaunijā un Lietuvā, par 31.29% un 34.45% attiecīgi.