6533b82efe1ef96bd129367e

RESEARCH PRODUCT

Uzņēmumu reģistra kompetence komersanta lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaudē

subject

description

Diplomdarba „Uzņēmumu reģistra kompetence komersanta lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaudē” autora mērķis ir izpētīt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāra darbības tiesisko regulējumu, izdarot komercreģistra ieraktus, jo īpaši analizējot valsts notāra kompetenci komersanta lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaudē. Darba mērķa sasniegšanai autors izpētīja Latvijā pieejamo kontinentālās Eiropas tiesību loka valstu doktrīnu, Latvijas tiesu judikatūru, kā arī Latvijas Uzņēmumu reģistra praksi. Diplomdarbs sastāv piecām nodaļām un kopsavilkuma. Pirmajā nodaļā autors veic pašreiz spēkā esošās likumdošanas analīzi, kas regulē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāra kompetenci lēmuma kā administratīva akta izdošanā, saistībā ar kompetenci pārbaudīt komersantu lēmumu pieņemšanas apstākļus. Nodaļā tiek konstatēta virkne problemātikas jautājumu, kas saistīti ar minēto regulējumu. Otrajā nodaļā tiek izpētīta iepriekšminēto normatīvo aktu vēsturiskā attīstība. Tiek aplūkots arī komercreģistram analoga reģistra – tirdzniecības reģistra kārtošanas regulējums Latvijas Republikā līdz neatkarības zaudēšanai pirms Otrā pasaules kara saistībā ar reģistra amatpersonu kompetenci pārbaudīt komersantu lēmumu pieņemšanas apstākļus. Trešajā un ceturtajā nodaļās tiek pētīti jautājumi saistībā ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra tiesisko dabu – lēmums kā administratīvs akts tiek pieņemts komerctiesību jomā, kas nomināli pieder privāttiesībām. Tiek izpētīta šīs duālās sistēmas ietekme uz komercreģistra vešanu un komerctiesību judikatūras veidošanu. Darba noslēgumā, apkopjot konstatētos problēmjautājumus, kā arī izpētot citu valstu komercreģistram analogu reģistru kārtošanas regulējumu reģistra amatpersonu kompetences kontekstā, tiek secināts, ka nepieciešams likumdošanā konkretizēt un striktāk ierobežot Uzņēmumu reģistra valsts notāru kompetenci komersantu lēmumu pieņemšanas faktisko pārbaudē un privāttiesiska rakstura strīdus novirzīt vispārējās jurisdikcijas tiesai.