6533b82efe1ef96bd12940a8

RESEARCH PRODUCT

Liela mēroga DNS fragmentu sadale cilvēka limfocītos

subject

description

Ievads. DNS divpavedienu pārrāvumi ir viens DNS molekulas smagākajiem bojājumu veidiem, jo tiek pārrauta pilnība DNS ķēde un tās atjaunošana bieži notiek kļūdaini, kas ilgstošā laika periodā, uzkrājoties DNS reparācijas kļūdām, var izraisīt mutācijas, citostatiskus un citotoksiskus procesus, kas rezultējas patoloģijas attīstībā. DNS integritāti ietekmē ne tikai eksogēni un endogēni patoloģiski faktori, bet arī šķietami ikdienišķas lietas kā sports, diēta, emocionālais stāvoklis. Šiem faktoriem kombinējoties, kā arī tiem pievienojoties patoloģiskam fonam, var izveidoties individuāli apstākļi slimību un to komplikāciju attīstībai. 1TCD ir autoimūna slimība, kurai ir raksturīga pastiprināta brīvo radikāļu veidošanās, kā rezultātā tiek izsaukti arī DNS strukturālie bojājumi, kas var vieni paši vai kopā ar oksidatīvo stresu būt par iemesliem mutācijām un šūnu bojāejai. Ir pieejami pētījumi, kur parādīta saistība starp DNS bojājumiem 1TCD patoģenēzē un slimības komplikācijām. Parasti šiem pētījumiem izmanto metodes, kuras identificē mazus DNS fragmentus, pētījumu par liela mēroga DNS fragmentiem ir ļoti maz. Pētījuma mērķis. Noteikt DNS divpavediena pārrāvumu saistību ar diētas un dzīvesveida paradumiem kā arī ar autoimūnās slimības – 1. tipa cukurā diabētu un tās komplikācijām. Materiāli un metodes. Darbā tika iesaistīti 47 dalībnieki, no kuriem 40 bija 1TCD pacienti, bet pārējie piederēja pie kontroles grupas- bez glikozes tolerances traucējumiem. Visiem paraugiem tika izdalīti limfocīti un veikta pulsējošā lauka gēla elektroforēze(PFGE). DĀMF tikai noteikti analizējot PFGE gēlus ar ImageJ programmu, veidojot densitogrammas. Statistikā analīze tikai veikta ar SPSS programmu 23.0. Rezultāti. Analizējot iespējamo saistību DNS pārrāvumiem un alkohola lietošanu 1TCD pacientu paraugos, tika atrasta statistiski ticama atšķirība starp pacientu iedalījumu pēc alkohola lietošanas faktora un DNS pārrāvumu esamības, tā ir uz robežas jeb Pχ = 0,056 un konkrētā atšķirība ir ar stipru saistību (V=0,37), kas parāda, ka ļoti bieža alkohola lietošana izraisa DĀMF izveidošanos. Tāpat arī konstatēta saistība vidējo vecumu(Pχ =4,81 x10-2). Saistība ar dzimumu ir uz robežas(Pχ = 0,057), tomēr DMĀF frakcija detektēta divas rezies vairāk vīriešiem(n=6), nekā sievietēm(n=3). Secinājumi. Analizējot DNS divpavedienu pārrāvumu līmeņa saistību 1TCD pacientu un kontroles grupās ar dažādiem to ietekmējošiem faktoriem tikai noskaidrots, ka DĀMF tiek konstatēta biežāk 1TCD pacientiem, indivīdiem, kas lieto alkoholu bieži un vīriešu dzimuma pārstāvjiem