6533b82efe1ef96bd12940ca

RESEARCH PRODUCT

Līgumsoda apmēra regulējums

subject

description

Tiek izdalīti vairāki saistību tiesību pastiprināšanas veidi, kurus varētu iedalīt – saistību tiesību pastiprinājumi, kas piemērojami līgumiem uz likuma pamata un saistību pastiprinājumi, kurus likumdevējs ir atstājis līgumslēdzēju pušu brīvā ziņā. Pie pēdējiem pieder rokas nauda, līgumsods, galvojums un ķīla. Līgumu pārkāpšana mūsdienās ir ļoti izplatīta prakse un ne velti likumdevējs ir noteicis attiecīgas sankcijas naudas vai citu sodu veidā, tādā kārtā pamudinot personas, kas uzņēmušās saistības, tās pienācīgi izpildīt. Līgumsodu var pievienot katram līgumam, līdz ar to līgumsods ir akcesora saistība un tas nav atraujams no līgumiskās saistības un to jebkuram līgumam var pievienot gan līguma slēgšanas procesā, gan pēc līguma noslēgšanas. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, izriet, ka līgumsoda noteikšanā nepastāv ierobežojumi ne attiecībā uz tā apmēru, ne arī noteikšanas metodēm, tas var tikt noteikts, gan konkrētā summā, gan procentos, gan vienlaicīgi – konkrētā summā un procentos. No minētā panta secināms arī, ka līgumsods nav samērojams ar zaudējumiem, līdz ar to pastāv iespēja, ka līgumsods var pārsniegt zaudējumus vai arī zaudējumi var pat nepastāvēt, taču pienākums maksāt līgumsodu pastāvēs. Ir nepieciešams pastāvošo līgumsoda regulējumu papildināt ar normām, kas ierobežotu pārmērīgu līgumsodu piedziņu, taču saglabātu līgumsoda institūta jēgu un mērķus.