6533b82efe1ef96bd12940d8

RESEARCH PRODUCT

Laika ietekme ārkārtas gastroendoskopijas veikšanā uz ārstēšanas iznākumu nevarikozas augšējas GI asiņošanas gadījumā

subject

description

Darba nosaukums: Laika ietekme ārkārtas gastroendoskopijas veikšanā uz ārstēšanas iznākumu nevarikozas augšējās GI asiņošanas gadījumā. Ievads: Akūta nevarikoza augšējā gastrointestinālā trakta asiņošana ir nopietna medicīniska patoloģija, kas var veicināt tālāku veselības pasliktināšanos un pat nāvi. Šī iemesla dēļ ir svarīgi analizēt agrīnas un vēlīnas ārkārtas endoskopijas ietekmi uz ārstēšanas iznākumu nevarikozas augšējās GI asiņošanas gadījumos. Darba mērķis: Mērķis ir izpētīt, vai agrīna endoskopisko izmeklējumu veikšana pacientam samazina negatīvu iznākumu riskus. Materiāli un metodes: Darbs ir veikts kā retrospektīvs kohortas pētījums. Dati tika ievākti no 2010. līdz 2017. gadam. Pētījumā iekļauti pacienti, kas uzņemti Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā “Gaiļezers” ar nevarikozu augšējo gastrointestinālo asiņošanu un kuriem ir veikta endoskopiska izmeklēšana. Rezultāti: Pētījumā ietverti 524 pacienti. Ārkārtas endoskopijas veikšanas laiks salīdzinot ar iznākumu (“palikšana intensīvās terapijas nodaļā” (p= 0,001) un “asins pārliešana” (p= 0,002)) ir uzrādījis statistiski nozīmīgus rezultātus agrīnās endoskopijas gadījumā, kas veikts pacienta smagā stāvokļa un endoskopista lēmuma par agrīnu izmeklējumu dēļ. Diferenciācija starp dienas un nakts ārkārtas endoskopiju parāda, ka dienas laikā statistiski nozīmīgi iznākumi bija “palikšana intensīvās terapijas nodaļā” (p= 0,002) un “asins pārliešana” (p= 0,021). Nakts laikā statistiska nozīme bija tikai “asins pārliešanas” (p= 0,011) iznākumam, kas noved pie secinājuma, ka dienas un nakts endoskopijas kvalitāte neatšķiras. Salīdzinot endoskopijas laiku Foresta I (Forrest I) klasifikācijas pacientiem, statistiska nozīme bija iznākumos - “operācija pacientiem ar rekurentu asiņošanu” (p= 0,047) un “rekurenta asiņošana” (p= 0,021), pierādot, ka vēlīna endoskopiskā izmeklēšana palielina komplikāciju veidošanās iespējamību. Turpretim Foresta II (Forrest II) klasifikācijas pacientiem vienīgā statistiskā nozīme bija iznākumam “palikšana intensīvās terapijas nodaļā” (p= 0,023). Ārkārtas endoskopijas laiku visu nevarikozu augšējo gastrointestinālo asiņošanu gadījumos iedalot agrīnajos (100 min), statistiska nozīme agrīnajā endoskopijā ir “asins pārliešanas” (p= 0,009) un “palikšanas intensīvās terapijas nodaļā” (p= 0,018) iznākumiem. Secinājumi: Pacienti, kuri izmeklēti ar agrīno endoskopiju uzrādīja ievērojami vairāk negatīvo iznākumu, viņu smagā stāvokļa un endoskopista lēmuma par agrīnu izmeklējumu dēļ. Izmantojot agrīno endoskopijas metodi, tikai Foresta I (Forrest I) klases pacientiem, samazinājās negatīvu iznākumu risks. Autors secina, ka endoskopijas laikam nav būtiskas ietekmes uz tālākajām komplikācijām. Autors: Timur Altiok Darba vadītājs: Asociētais profesors Dr. med. Igors Ivanovs