6533b82ffe1ef96bd1294a97

RESEARCH PRODUCT

Probiotiku izvēle atopiskā dermatīta gadījumos

subject

description

Alerģijas epidēmijas veicināšanā lielu lomu spēlē mūsdienu attīstītās sabiedrības dzīvesveids, kuru raksturo mikrobiālas floras nomākšana, tā izmainot cilvēka mikrobiotu un negatīvi ietekmējot imūno regulāciju (Fiocchi et al 2015). Maģistra darba mērķis bija noskaidrot dermatologu viedokli par atopisko dermatītu, ņemot vērā ārstēšanas vadlīnijas, un, izanalizējot zinātniskās publikācijas, izpētīt atopiskā dermatīta ārstēšanas tendences Latvijā, un izpētīt probiotiķu lomu atopiskā dermatīta profilaksē. Anketas aizpildīja ārsti – dermatologi (praktizējošie ārsti). Datu analīzei tika izmantotas 70 aptaujas. Secinājumi: Atopiskā dermatīta ārstēšanā visbiežāk izvēlas topiski lietojamos glokokortikosteroīdus: 76% respondentu - Flutikazonu saturošus preparātus, 87% - Metilprednizolonu saturošus preparātus un 88% - Fluocinolonu saturošus preparātus. Kalcineirīna inhibitori tiek izvēlēti sarežģītos gadījumos: atopiskā dermatīta ārstēšanā izvēlās Pimekrolīmu (61%) un Takrolīmu (59%). Atopiskā dermatīta ārstēšanā ar papildus infekciju visbiežāk izvēlās šaura spektra antibakteriālas vielas Betametazonu/ Fuzidīnskābi preparātus (96%), Hidrokortizonu/ Fuzidīnskābes preparātus (91%). Latvijā probiotiķu lietošanu papildus terapijā atopiskā dematīta profilaksē nav tik populāra - to ordinē 6% respondentiem.