6533b82ffe1ef96bd1294b19

RESEARCH PRODUCT

Tēvu bērnības pieredze, depresijas un trauksmes simptomi perinatālajā periodā un to saistība ar viņu iesaistīšanos jaundzimušā aprūpē

subject

description

Maģistra darba pētījuma mērķis ir longitudināli izpētīt, kāda saistība pastāv starp vīrieša bērnības pieredzi un viņa iesaisti jaundzimušā bērna aprūpē, kā arī, vai topošo tēvu psiholoģiskais stāvoklis bērna perinatālajā periodā paredz viņa iesaistīšanos jaundzimušā aprūpē. Pie tam bija nozīmīgi izprast vīrieša psiholoģiskā stāvokļa dinamiku perinatālajā periodā, un vai izmaiņas psiholoģiskajā stāvoklī ir nozīmīgs faktors vīrieša iesaistei sava bērna aprūpē. Maģistra darba pētījums sastāvēja no diviem etapiem. Pētījumā pirmajā etapā piedalījās 36 respondenti - vīrieši vecumā no 23 - 39 gadiem, kuri uz pētījuma brīdi pirmo reizi savā dzīvē gatavojās kļūt par tēviem, un kuru bērnu mātes atradās pēdējā grūtniecības trimestrī. Otrajā pētījuma etapā (pēc bērna piedzimšanas) no 36 respondentiem atsaucās 24 jaunie tēvi. Maģistra darba pētījuma ietvaros tika izmantotas Traumatisko pagātnes notikumu aptauja (Herman, & Van der Kolk, 1989), Gotlandes vīriešu depresijas aptauja (Zierau, et al., 2002), Trauksmes stāvokļa-iezīmju pašnovērtējuma aptauja (Spielberger, Gorsuch, Lushene, Vagg & Jacobs, 1983) un Iesaistīšanās jaundzimušā aprūpē pašnovērtējuma aptauja, kura tika izveidota šī maģistra darba pētījumam, ar mērķi noskaidrot, cik lielā mērā tēvi ikdienā iesaistās jaundzimušo aprūpē. Pētījumā tika atklāts, ka tēvu iesaistīšanās jaundzimušā aprūpē nav statistiski nozīmīgi saistīta ar viņu bērnības pieredzi, kā arī iesaiste jaundzimušā aprūpē nav statistiski nozīmīgi saistīta ne ar trauksmes, ne ar depresijas izmaņām perinatālajā periodā, kas norāda uz to, ka izmaiņas šajos rādītājos statistiski nozīmīgi nesaistās ar tēva iesaistīšanos jaundzimušā aprūpē. Statistiski nozīmīgas atšķirības starp prenatālo un postnatālo mērījumu pastāv tikai trauksmei kā stāvoklim, pie tam prenatālajā periodā vīrieši uzrādīja zemākus trauksmes kā stāvokļa rādītājus nekā postnatālajā periodā. Pētījuma rezultāti norāda, ka iesaisti jaundzimušā aprūpē paredz gan prenatālā, gan arī postnatālā depresija, izteiktāki depresijas simptomi kopumā perinatālajā periodā, paredz mazāku tēvu iesaisti jaundzimušā aprūpē. Kā arī iesaisti jaundzimušā aprūpē negatīvi paredz trauksme kā stāvoklis prenatālajā periodā, bet postnatālajā periodā pozitīvi paredz trauksme kā stāvoklis un negatīvi - trauksme kā iezīme.