6533b82ffe1ef96bd1294b3b

RESEARCH PRODUCT

Digitālās prozas stāstīšana un lasīšana

subject

description

Cilvēkiem visapkārt ir digitālās tehnoloģijas, kas ir radījušas jaunus atklājumus un uzlabojumus gandrīz visās iespējamajās jomās, ieskaitot lasīšanu un stāstīšanu. Mūsdienās, veids kā literārais darbs ir pārveidots, pasniegts un lasīts, galvenokārt ir atkarīgs no tehnoloģijas attīstības un ierīcēm, kas pastāvīgi tiek izgudrotas un uzlabotas. Var tikt uzskatīts, ka cilvēkiem ir jāpierod arī pie jauna veida kā tiek stāstīta digitālā proza, kā rezultātā lasīšanas veids var būt citāds, nekā tas ir lasot drukātu prozas darbu. Digitālās un drukātās prozas darba „10:01”, ko sarakstījuši Lans Olsens un Tims Gudrijs, salīdzinājums, un digitālās prozas darbu analīze – „Flight Paths” (2007–), ko sarakstījuši Keita Pulingere, Kriss Džosefs un dalībnieki, un „Loss of Grasp” (2010) kura autori ir Serdžs Bočardons un Vincents Volkarts – noveda pie svarīgiem secinājumiem. Veids, kā teksts ir efektīvi izprasts, ir atkarigs no lasītāja – citiem var būt uzmanības traucējumi, un galvenā doma vai ideja var netikt izprasta. No otras puses, citiem lasītājiem var likties svarīgi tas, ka stāsts ir atdzīvināts, un tas liek lasītājam padarīt to saprotamāku, kad viņam ir iespēja redzēt un dzirdēt svarīgas darba sastāvdaļas, kas ir raksturīgas digitālajai prozai. Drukātā vai digitālā prozas darba lasīšanas laikā, pats svarīgākais ir concentrēties uz varoņa jūtām, domām un emocijām, un arī darba galveno domu un kompozīciju, nevis darba stāstījuma hronoloģiju. Atslēgvārdi: digitālā proza, digitāls teksts, drukāts teksts, digitālās prozas lasīšana, digitālās prozas stāstīšana.