6533b82ffe1ef96bd1294b60

RESEARCH PRODUCT

Latvijas pensiju sistēmas attīstība - iespējas un šķēršļi

subject

description

Latvijā līdzīgi kā visā pasaulē ir vērojama sabiedrības novecošanas tendence, kas aktualizē jautājumu par cilvēku virs darbaspējas vecuma finansiālu nodrošinājumu vecumdienās. Pēc CSP prognozēm cilvēki, kuri sasniegs pensijas vecumu 2021. gadā, vidēji nodzīvos vairāk nekā 17 gadus. 2001. gadā Latvijā tika realizēta pensiju sistēmas reforma, kuras rezultātā valstī tika ieviesta jauna pensiju sistēma, kura sastāv no trim pensiju līmeņiem. Šobrīd Latvijas pensiju sistēmā noteicoša loma savu pensijas uzkrājumu veidošanā ir pašam indivīdam, nevis valstij. Papildus dalībai pirmajā un otrajā līmenī, cilvēkiem ir iespēja veikt papildus uzkrājumus vecumdienām, novirzot daļu no saviem ienākumiem trešajā pensiju līmenī jeb PPF. Diemžēl lielai sabiedrības daļai, sasniedzot pensijas vecumu nāksies saskarties ar nozīmīgu ienākumu līmeņa kritumu, gadījumā, ja tie nav veidojuši uzkrājumus papildus uzkrājumiem pirmajā un otrajā pensiju līmeņos. Valstij būtu jānodrošina lielāka sabiedrības iesaiste dalībai trešajā pensiju līmenī ar mērķi vairot nākotnes pensionāru labklājību un dzīves kvalitāti. Nekorektas ekspektācijas par paredzamo ienākumu līmeni vecumdienās var rezultēties ar pieaugošo slogu uz valsts sociālo budžetu, nodrošinot atbalstu tai sabiedrības daļai, kas sava darba mūžā nav spējuši uzkrāt pietiekamu kapitālu savu finansiālu vajadzību apmierināšanai vecumdienās un kā rezultātā ilgstoši tiks pakļauti nabadzības riskam. Valstij ir jāizglīto savi iedzīvotāji par pensijas sistēmas darbības pamatprincipiem, lai tie apzinātos savu lomu pensijas uzkrājumu veidošanā un laicīgi aizdomātos par savu finansiālu labklājību sasniedzot pensijas vecumu. Šī darba ietvaros autors ir izvērtējis Latvijas pensiju sistēmas stāvokli, analizējot publiski pieejamo informāciju par sistēmas attīstību vērtējot vairākus radītājus. Vienlaikus darba autors ir veicis Latvijas iedzīvotāju aptauju, vācot primāros datus par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret pensiju sistēmu, uzticību tai, pamatdarbības principu izpratni, kā arī pašu iesaisti savu pensijas uzkrājumu veidošanā. Maģistra darbs satur 79 lapas, 14 attēlus, 5 tabulas un 2 pielikumus. Darbs ir izstrādāts latviešu valodā.