6533b82ffe1ef96bd1295559

RESEARCH PRODUCT

Baltijas valstu integrācija vienoto valūtu zonā

subject

description

Visas trīs Baltijas valstis ir uzsākušas dalību Eiro zonā. Par spīti pieņemtajam lēmumam aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, sabiedrībā un ekonomistu vidū vēl joprojām risinās diskusijas par eiro ieviešanas pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem un, vai valstīm ir izdevies integrēties citu industriālo Eiropas valstu vidū. Eiro valūtas maiņas kursa krišanās, Grieķijas iespējamā izstāšanās un nesenās neveiksmes Lielās finanšu krīzes laikā (2008-2010) tiek domāt par monetārās savienības efektīvu darbību un tās stabilitāti. Bakalaura darba mērķis ir, balstoties uz Optimālo valūtu zonu teorijām un atbilstošajiem rādītājiem, noteikt, kā ir mainījusies Baltijas valstu integrācija ar Eiro zonas valstīm iestājoties EMS un izstrādāt priekšlikumus, kas Baltijas valstīm un nākotnes Eiro zonas pretendentēm būtu jāņem vērā, lai pastiprinātu integrācijas procesu ar Eiro zonu. Apkopojot teoriju un datu analīzes sniegto informāciju, var secināt, ka Baltijas valstis ir integrējušās ar pārējām Eiro zonas dalībvalstīm, taču integrācijas process nav pilnīgs: lai gan biznesa ciklu korelācijas norāda uz biznesa ciklu konverģenci pēc pievienošanās Eiropas Savienībā, tomēr integrācija ar pašu Eiro zonu nav tik augsta, cik ir Eiro zonas kodolvalstīm. Atvērtības analīze norāda uz tirdzniecības intensitātes pieaugumu (kopš 2008. gada), un, lai gan Eiro zonas dalībvalstis sastādījušas lielu daļu Baltijas valstu tirdzniecībā visu 10 gadu laikā no 2004. gada, tomēr tirdzniecības intensitāte ir vidēja. Arī valstu ārējā konkurētspēja kopumā ir kritusies, kas ir pretrunā ar Optimālo valūtu zonu teoriju: integrācijas procesa ietekmē, valstīm būtu jākonverģē ar Eiro zonas dalībvalstu sniegumu, palielinot tirdzniecības efektivitāti, kā arī konkurētspēju. Kopumā integrācijas process Baltijas valstīs ir novērojams.