6533b82ffe1ef96bd12955a1

RESEARCH PRODUCT

Āra bērza Betula pendula dzinumu kultūras iniciācija in vitro un tās morfogēnais potenciāls

subject

description

Āra bērzs ir saimnieciski nozīmīga koku suga gan Latvijā, gan citviet Eiropā. Augstais pieprasījuma pēc bērza koksnes liek lielāku uzmanību pievērst selekcijai un kvalitatīvu bērza mežaudžu ierīkošanai. Bērzus pavairojot veģetatīvi, var saīsināt selekcijas cikla ilgumu par 10 – 15 gadiem, tādējādi ievērojami palielinot selekcijas efektivitāti. Nobriedušajā fāzē esošus bērzus ir grūti pavairot ar klasiskajām veģetatīvās pavairošanas metodēm, tādēļ mikropavairošanu var izmantot kā alternatīvu. Tomēr sarežģījumus rada veiksmīgas in vitro kultūras uzsākšana no nobriedušiem bērziem. Darbu veica ar mērķi noskaidrot āra bērza in vitro dzinumu kultūras uzsākšanas ietekmējošos faktorus un noteikt ievadītās kultūras morfogēno potenciālu. Darbā noteica eksplantu ievākšanas laika un mātes auga vecuma ietekmi uz bērza dzinumu attīstību in vitro. Ievāktos eksplantus kultivēja uz kokaugu barotnes, kas papildināta ar 6-benzilaminopurīnu 1,0 mg L−1 un naftiletiķskābi 0,05 mg L−1. Barotnes optimizēšanai izmantoja četrus barotņu variantus: 1) bez augu augšanas regulatoriem; 2) 6-benzilaminopurīns 1,0 mg L−1; 3) 6-benzilaminopurīns 1,0 mg L−1 un giberelskābe 0,5 mg L−1; 4) 6-benzilaminopurīns 5,0 mg L−1. Morfogēnā potenciāla noteikšanai nobriedušiem un juvenīliem dzinumiem noteica apsakņošanos, dzinumu pavairošanas koeficientu, kā arī stumbra un lapu morfoloģiju un anatomiju. Izmēģinājumos noskaidroja, ka eksplantu ievākšanas laiks un mātes auga vecums būtiski ietekmē bērza dzinumu attīstību in vitro. Labāku rezultātu var iegūt eksplantus ievācot no marta līdz aprīlim no pēc iespējas juvenīlāka materiāla. Eksplantu ievākšana no viengadīgiem, potētiem bērziem sniedz labākus rezultātus, nekā tos ievācot no 15 gadus veciem bērziem. Vislabāk bērza in vitro dzinumi attīstās kokaugu barotnē, kas papildināta ar 6-benzilaminopurīnu 1,0 mg L−1. In vitro kultūrā ievadītu nobriedušu, rejuvenilizētu un juvenīlu dzinumu morfogēnais potenciāls būtiski atšķiras savā starpā. Atšķirībā no nobriedušiem dzinumiem, juvenīli un rejuvenilizēti dzinumi raksturojas ar augstu apsakņošanās potenciālu, augstu dzinumu pavairošanas koeficientu, plānām un mazām lapām, mazu stumbra rādiusu, vāju lignifikāciju sklerenhīmā, peridermas neattīstīšanos un mazu lūksnes platuma un stumbra rādiusa attiecību.