6533b82ffe1ef96bd12955e1

RESEARCH PRODUCT

Eksekvatūras atcelšana Eiropas Savienības dalībvalstu tiesu spriedumu, publisko apsūdzību lietās, atzīšanā un izpildē dalībvalstu starpā un tās ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu

subject

description

Šobrīd attiecību līmenis starp Eiropas Savienības valstīm ir sasniedzis tādu līmeni, kad eksekvatūras institūts sāk kavēt normālu tiesību piemērošanu un izpildi, attiecīgi atstājot negatīvu iespaidu uz kopējo drošības līmeni. Jau vairāk kā desmit gadus ilgst pasākumi, kuru mērķis ir šīs problēmas atrisināšana. Latvijai eksekvatūras atcelšanas pieļaujamības jautājums ir īpaši svarīgs. Paralēli politiskiem apsvērumiem, tādiem, kā prestižs un tieksme pēc absolūtas suverenitātes, pastāv arī aktuālāki argumenti jautājuma ātrākai atrisināšanai. Šobrīd ES jau tiek veiktas pēdējās sagatavošanas darbības eksekvatūras kā procedūras kurā viena tiesa atzīst cita suverēna tiesas spriedumu un izsludina tā izpildi, atcelšanai. Vidē, kurā tiesību sistēmas atbilst vienotiem standartiem un veltītas vienam mērķim, autoritāti uzturošas rituāla sistēmas pakāpeniski zaudē savu nozīmi. Iztrūkst tiešas nepieciešamības vērtēt tiesas sprieduma likumību. Pirmajā vietā izvirzās tādi apsvērumi, kā sankcijas izpildei nepieciešamā resursa esamība sankcijas izpildes vietā. Rituāla atcelšana tomēr nenozīmē likumības kontroles atcelšanu. Jebkuram, attiecīgās varas – tiesu vai izpildu, orgāna lēmumam ir jābūt paredzētai saprātīgai pārsūdzības iespējai. Daudz būtiskāks ir jautājums par kopēju Eiropas Savienības pārsūdzības un kontroles institūciju. Šādas instances esamībai būs savas pozitīvās un negatīvās puses atkarībā no tai piešķirtajām kompetencēm. Latvijai būtiski ir tas, ka šajā situācijā tās tiesu sistēmai ir pieredze darbam federālas valsts ietvaros ar unificētu tiesību sistēmu. IIevērojot augstāk minēto, Latvija var sagaidīt no vienas puses augstāku prasību izvirzīšanu ne tikai lēmumus pieņemošajam un izpildošajam personālam, bet arī stingrākas prasības pieņemamajiem un jau pieņemtajiem tiesību aktiem. Vissarežģītākā būs koncepcijas maiņa attiecībā pret sankciju piemērošanas un to izpildes sistēmām. Būs nepieciešams visu represīvā rakstura publisko tiesību sankciju pieskaitīšana krimināltiesību sfērai, neatkarīgi no to piemērojošā orgāna institucionālās piekritības. Turklāt šim orgānam būs jāpiešķir visi nepieciešamie tiesiskie resursi. Ir nepieciešama vienotas izpildu tiesību sistēmas radīšana, kas spētu nodrošināt izpildes nepārtrauktību, secību un pilnību.