6533b82ffe1ef96bd1296018

RESEARCH PRODUCT

Sēklu dīgtspēja un miera perioda pārtraukšanās dažādās Latgales un Vidzemes vējauzas (Avena fatua L.) populācijās

subject

description

Sakarā ar nezāļu monitoringā novēroto vējauzas (Avena fatua L.) plašo izplatību Latvijas kultūraugu sējumos un stādījumos, nepieciešamas īpašas metodes un saimniekošanas paņēmieni, lai ierobežotu šīs nezāles savairošanos. Vējauza ir viengadīgs, sējas auzai līdzīgs graudzāļu dzimtas augs, kas vairojas ar sēklām. Sēklām ir fizioloģiski (miera periods, pagarināts dīgšanas periods) un strukturāli (hidrofīls akots) pielāgojumi, kas palīdz augam ātri un efektīvi izplatīties un konkurēt ar kutūraugiem. Darba mērķis bija raksturot Latgales un Vidzemes pagastos ievākto vējauzas sēklu miera periodu, stratifikācijas, giberelskābes un pēcbriedes spēju inducēt dīgšanu, un sēklu plēkšņainības ietekmi uz sēklu dīgšanas parametriem. Informācija par miera perioda dziļumu un tā pārtraukšanas nosacījumiem ir nepieciešama, lai prognozētu vējauzas dīgšanu lauka apstākļos, kas, savukārt, palīdz plānot nezāles ierobežošanas pasākumus. Darbā izmantoja aukstās stratifikācijas metodi, sēklu apstrādi ar giberelskābi un pēcbriedes metodi, lai precīzāk noskaidrotu Latvijas vējauzas populāciju sēklu fizioloģijas īpatnības. Analizējot iegūtos rezultātus, secināja, ka populāciju starpā miera periods ir atšķirīgs, turklāt Vidzemes populācijām tas ir dziļāks nekā Latgales populācijām. Pastāv iespēja, ka atšķirīgo dīgtspēju izskaidro sēklu plēksnes biezuma atšķirības, kā arī temperatūra un augu nodrošinājums ar ūdeni sēklu attīstības laikā. Pilnīgai vējauzas sēklu miera pārtraukšanai ir nepieciešama vairāk kā septiņu mēnešu pēcbriede. Sēklu apstrāde ar giberelskābi efektīvi pārtrauc vējauzas sēklu miera periodu.