6533b830fe1ef96bd1297568

RESEARCH PRODUCT

Vidusskolēnu uztvertās akadēmiskās pašefektivitātes un emocionālā intelekta dažādu aspektu dzimumatšķirības

subject

description

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vai pastāv saistība starp uztverto akadēmisko pašefektivitāti un emocionālā intelekta dažādiem aspektiem zēnu un meiteņu grupās, vai pastāv atšķirības šajās saistībās, kā arī noskaidrot vai pastāv atšķirība uztvertajā akadēmiskajā pašefektivitātē un emocionālajā intelektā zēnu un meiteņu grupās. Emocionālā intelekta mērīšanai tika izmantota Šutes emocionālā intelekta pašnovērtējuma aptauja (Schutte et al., 1998) un jauniešu pešefektivitātes mērīšanai tika izmantota Bērnu uztvertās pašefektivitātes aptaujas (Bandura, 2006) akadēmiskās pašefektivitātes skala. Pētījumā tika noskaidrots, ka pastāv statistiski nozīmīgas dzimumatšķirības starp dažādiem emocionālā intelekta aspektiem un akadēmisko pašefektivitāti, apliecinot, ka meiteņu uztvertā akadēmiskā pašefektivitāte ir saistīta ar viņu emociju uztveri, savu emociju vadīšanu, bet zēniem tā ir saistīta ar sociālajām prasmēm un emociju izmantošanu. Tika arī noskaidrots, ka meiteņu uztvertā akadēmiskā pašefektivitāte ir augstāka par zēnu. Dzimumatšķirības netika konstatētas jauniešu emocionālā intelektam. Attīstot dažādas pieejas jauniešu efektīvākai izglītošanai, kas būtu atbilstoša viņu vecumam un dzimumam pilnveidojot viņu emocionālo intelektu un akadēmisko pašefektivitāti ir nepieciešams pievērst uzmanību dzimumatšķirībām.