6533b830fe1ef96bd1297eda

RESEARCH PRODUCT

Plaušu audzēja klīniski morfoloģiskais raksturojums

subject

description

Plaušu vēzis ir pirmā vieta mirstības ziņā gan vīriešiem, gan sievietēm pasaulē un Latvijā. Liela daļa slimības gadījumu tiek atklāta vēlīnās stadijās, kas pasliktina pacientu prognozi. Katru gadu Latvijā saslimst ap 1000 cilvēku un nomirst tik pat daudz. Mūsdienu klīniskajā onkoloģijā NSŠPV (Nesīkšūnu plaušu vēža) agrīnas stadijas ārstēšanā ir svarīgi izvērtēt pacienta riska faktorus, kuri ietekmē pacienta kopējo dzīvildzi un recidīva risku, un izvēlēties atbilstošo terapiju katram pacientam. NSŠPV agrīno stadiju galvenā ārstēšanas metode ir ķirurģiska rezekcija un atkarīgi no klīniskas un patoloģiskas stadijas tiek nozīmētā adjuvanta terapija. Plakanšūnu karcinomas pacientiem pēc ķirurģiskas rezekcijas ir zināmi sliktāka prognoze nekā pacientiem ar adenokarcinomu. Šī pētījuma mērķis ir salīdzināt audzēja histoloģiskus veidus pēc vairākiem morfoloģiskiem un klīniskiem parametriem, un izvērtēt recidīva riska faktoru ietekmi uz bezrecidīva periodu dažādas grupās. Retrospektīvi tika analizētas 48 slimību vēstures ar primāri diagnosticētiem un operētiem NSŠPV. Pētījuma tika iekļauti 32 vīrieši un 16 sievietes ar vidējo vecumu 64 ± 7 gadiem. Pēc histoloģiska tipa prevalēja plakanšūnu vēzis (58%), ar kuru slimoja pārsvarā vīrieši (75%) Smēķētāju bija ticami vairāk plakanšūnu karcinomas pacientu grupā (85.7%) . Audzēja histoloģiskais apakštips tika noteikts 56.3 %, no kuriem izplatītāki bija plakanšūnu ar pārragošanos (33.3%) un acināra adenokarcinoma (22.2%), kaut gan ticama atšķirība starp histoloģiskiem apakštipiem un bezrecidīva periodu nebija pieradīta. Bija novērots, ka plakanšūnu audzējiem ar pārragošanos pakgadu mediāna bija 40, kas asociējas ar sliktāko prognozi. Pētāmā grupā lielākai daļai PV bija atklāts agrīnā stadijā bez attālām metastāzēm, no kuriem mazāk par 20% pacientu bija IIIa - IVa stadijas. Vaskulāra invāzija bija noteikta 12.5% pacientiem, visiem šajā grupā audzējs bija zemi diferencēts. Analizējot vaskulārās invāzijas un diferenciācijas pakāpes ietekmi uz bezrecidīva periodu , bija novērots, ka pacientiem ar vaskulāro invāziju plakanšūnu vēža pētāmā grupā, bezrecidīva periods ir ticami zemāks. Bija novērots, ka pacientiem ar N2 stadiju bezrecidīva periods ir ticami zemāks nekā pacientiem ar N0-1 stadiju. Nebija pieradīts, ka pilna rezekcija ietekmē bezrecidīva periods salīdzinājumā ar daļējo rezekciju. Tika novērots, ka pacientu grupai, kura nesaņēma adjuvanto terapiju, bezrecidīva periods bija garāka, vīdēji uz četriem mēnešiem. Recidīva epizode bija 16.7% pacientiem ar vidēji vienu gadu( 340 dienas) dzīvildzi bez recidīva. Mūsu pētijuma parādijām, audzēja histopatoloģiskā raksturojuma korelāciju ar klīniskajiem un dzīvildzes radītajiem. Atslēgvārdi: NSŠPV, vaskulāra invāzija, adjuvanta terapija, bezrecidīva periods