6533b831fe1ef96bd12981c4

RESEARCH PRODUCT

Tendencies of Development of Recognition and Enforcement of Foreign Judgments in Civil and Commercial Matters in the European Union and the Hague Conference on Private International Law

subject

description

Anotācija Ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšana un izpildes atļauja (eksekvatūra) ir viens no centrālajiem starptautiskā civilprocesa izpētes objektiem. Nepieciešamība atzīt un izpildīt ārvalstu tiesu nolēmumus pēdējo gadu laikā strauji pieaug. Tas izskaidrojams gan ar Latvijas kļūšanu par ES dalībvalsti, gan arī ar globalizācijas attīstību pasaulē. Ar 1997.gada 2.oktobra Amsterdamas līguma1 spēkā stāšanos 1999.gada 1.maijā tieši ES tiesiskās telpas sistēma kļuva par visstraujāk attīstīto sistēmu ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanas un eksekvatūras jomā. Autore savā darbā par galveno mērķi ir izvirzījusi pētīt ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanas un izpildes atļaujas (eksekvatūras) attīstības tendences ES un Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences (turpmāk – HSPK) ietvaros. Vispārējo tiesību sistēmas izpēte nav šī darba galvenais uzdevums, taču tajā esošie tiesību institūti apskatīti tikai galvenajos vilcienos. Autore darbā ir analizējusi attīstības tendenču jautājumu divos galvenajos aspektos: teorētiskajā (I daļa) un metodoloģiskajā (II daļa) aspektā. Teorētisko jautājumu izpētes gaitā autore vispirms meklē atbildi uz to, kas ir ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšana un izpildes atļaušana (eksekvatūra). Galvenais uzdevums ir izstrādāt un noformulēt pēc iespējas skaidrākas šo jēdzienu definīcijas. Tikai šādu definīciju izstrāde ļauj dziļāk analizēt un izprast arī pārējos ar nolēmumu atzīšanu un eksekvatūru saistītos teorētiskos jautājumus, piemēram, kādā veidā atzinējvalsts piešķir darbību vai izpildāmību ārvalsts tiesas nolēmumam? Metodoloģisko aspektu analīzē autore meklē atbildi uz šādiem galvenajiem jautājumiem: 1) kādas ir galvenās metodes, ar kuru palīdzību ārvalsts tiesas nolēmumam var piešķirt darbību (tiesiskās sekas) atzinējvalstī? 2) kāda ir šo metožu attīstības perspektīva un trūkumi ES sistēmā un HSPK sistēmā? Darba rezultātā ir sniegti priekšlikumi gan ES un starptautisko normatīvo tiesību aktu, gan Latvijas normatīvo aktu uzlabošanā. Minētā analīze balstās galvenokārt uz ES normatīvā regulējuma, kā arī HSPK dokumentu izpēti. Tajā pašā laikā autore pētījusi arī citu valstu (jo īpaši Vācijas un Francijas) normatīvos tiesību aktus, EST un ECT judikatūru, kā arī Latvijas tiesu pavisam nelielo praksi. Autore cer, ka šis darbs varētu būt izmantojams šādu zinātnisku un praktisku jautājumu risināšanai: 1) ES tiesiskajā telpā funkcionējošā tiesu nolēmumu atzīšanas un eksekvatūras mehānismu juridiskajai izpratnei teorētiskajā un metodoloģiskajā aspektā; 2) Latvijas Civilprocesa likumā veicamo grozījumu izstrādes zinātniskajam pamatojumam; 3) veiktais pētījums ļauj prognozēt tuvākajā nākotnē ES un HSPK iespējamās tendences un izmaiņas tiesu nolēmumu atzīšanas un izpildes jomā; 4) veiktais pētījums Latvijā un ES var noderēt turpmākajā zinātniski pētnieciskajā darbā saistībā ar ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanas un izpildes teorētisko un metodoloģisko problēmu tālāko analīzi; 5) visbeidzot, darbu varēs izmantot arī Latvijas starptautisko privāttiesību nacionālā regulējuma uzlabošanā, vienalga, vai tas būtu jauns starptautisko privāttiesību likums, vai Civillikuma Ievada pārskatīšana.